Valsts jau vairākus gadus sola un arī pastiprināti it kā kontrolē taksometru nozari, taču tās likšana zem lupas ar būtiskiem rezultātiem nav vainagojusies – taksistu oficiālās algas ir neadekvāti zemas, tam seko pāris miljonu eiro ieņēmumi nodokļu veidā valsts budžetā, kā arī vēl lielākas summas, kas budžetam aiziet garām.
Dažādu ekspertu aplēses liecina, ka taksometru nozarē pelēkajā zonā strādā no 60 līdz pat 80 procentiem pārvadātāju.
Kā vērtēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova, problēmas rodas ne tikai valsts makam:
"Skaidrs, ka tā problēma ir liela. Tas, ko mēs redzam, – tās problēmas ir jārisina, tas nav tikai par nodokļiem, kas neienāk valsts kasē, bet arī par cilvēka aizsardzību, jo bieži vien paši cilvēki, kas ir nodarbināti šajā nozarē, viņi ir tie, kuri nemaksā sociālos nodokļus. Ar laiku tā kļūst par konkrētā cilvēka problēmu un arī valsts problēmu, ka tas cilvēks nonāk darbnespējā vai iestājas pensijas vecums, un tad patiesībā nav iztikas minimuma, nav, no kā cilvēkam dzīvot."
Runājot plašāk, tas ir arī godīgas konkurences jautājums, jo nodokļu nemaksātāji pasažierus pārvadā lētāk. Vēl viens aspekts ir pašu braucēju drošība, izvēloties ēnu ekonomikā strādājošo taksistu pakalpojumus, par kuriem garantiju vai aizsardzības nav nekādas.
Vērtīgākā tikšanās kopš 2009. gada
Visi šie jautājumi aktualizēti tikšanās reizē, kur valsts pusi pārstāvēja Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija, Autotransporta direkcija un nodokļu iekasētāji, savukārt nozares pusē pie sarunu galda bija darba devēju pārstāvji un arī lielākās taksometru kompānijas – "Bolt" un "Forus".
Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas vadītājs un kompānijas "Smile Taxi" valdes loceklis Aleksejs Ignatjevs tikšanos sauca par vērtīgāko kopš 2009. gada:
"Risinājuma varianti neieskicējās, tomēr ļoti patīkami, ka visi diezgan atklāti par visu runāja un sadarbojās, pat Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji. Galvenais ir taksometru šoferu prestiža celšana, lai šoferīši un taksometru uzņēmumi pēc iespējas ilgāk paliktu tai nozarē. Sodi un pārkāpumi ir kaitējoši prestižam."
Ar apelēšanu pie taksistu sirdsapziņām gan ēnu ekonomika nozarē īsti nemazinās, tāpēc Finanšu ministrijas pārstāve Bogdanova atzina, ka ir jāmeklē jaunas pieejas:
"Šī nozare ir gana sarežģīta ar to, ka tur dalās gan baltie numuri, gan dzeltenie numuri. Daļa nozares darbojas digitālajā vidē, tur tā informācijas plūsma ir gana caurskatāma, bet tai pašā laikā mēs redzam, ka
tas pats pakalpojums tiek sniegts arī citos veidos, un ne vienmēr tie klasiskie ēnu ekonomikas apkarošanas līdzekļi darbojas efektīvi. Tas, ko VID var darīt un dara, ar kontrolpirkumiem konstatē šos gadījumus, bet tas ir gana dārgs pasākums.
Līdz ar to mēs kopīgi esam secinājuši, ka ir vajadzīgi arī sistēmiski uzlabojumi."
Ēnu ekonomika taksometru nozarē ir arī Saeimas dienaskārtības jautājums, un Tautsaimniecības komisija uzdevusi Satiksmes ministrijai tuvākajā laikā organizēt sarunas par šo jautājumu. Ministrijā norādīja, ka taksometru pārvadājumu nozares problēmu risinājumi pašlaik ir izstrādes stadijā, tāpēc sarunu par tiem ministrija atteica. Nākamā visu pušu tikšanās paredzēta janvāra sākumā.
