Jautāts par pārmetumiem bankām saistībā ar kūtro tautsaimniecības kreditēšanu. Brazovskis sacīja, ka asociācija nepārtraukti ziņo, ka bankas kreditē un vienmēr ir kreditējušas.
"Mēs vienmēr kreditēsim, ja mums ir ko kreditēt. Bet šajos nenoteiktības apstākļos mūsu klienti ir atturīgi un piesardzīgi uzņemties jaunas saistības. Tāpēc nav tā, kā varbūt es un mani kolēģi gribētu," skaidroja asociācijas pārstāvis.
Otrs – daudzas lietas ir "ārpus tā, ko var risināt tikai bankas, to var risināt tikai kopā", klāstīja Brazovskis.
"Respektīvi, Latvijā būtiska problēma ir lielais pelēkās ekonomikas īpatsvars, kas tiešām daudzus uzņēmējus, uzņēmumus un arī mājsaimniecības padara nebankojamas," atzina Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis.
Pēc viņa teiktā – ja Latvijā tiks ieviests virspeļņas nodoklis bankām, tas varētu vēl vairāk sabremzēt banku iesaisti kreditēšanā. "Otra lieta, tas varētu nozīmēt arī kādas negatīvas sekas banku finansētājiem, ieguldītājiem.
Uz šo reģionu varbūt un arī uz finanšu iestādēm ieguldītāji skatītos ar vēl lielāku piesardzību," sprieda Brazovskis.
Viņš piebilda, ka tas varētu atstāt ietekmi uz finanšu nozares stabilitāti. "Jo ir ļoti svarīgi, ka bankas un finanšu iestādes ir pelnošas."
KONTEKSTS:
Latvijā turpinās sarunas par banku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Tajās cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, uzlabot gan kreditēšanu, gan iespējas noguldīt. Lietuvas parlaments šogad maijā apstiprināja valdības ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu.
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), samazinoties tikai par 0,1 procentpunktiem. "Aplokšņu algu" apjoms Latvijā pērn bijis lielākais 10 gados.
