Ekspertu sarunā tiks iztirzātas galvenās atziņas no Latvijas Bankas "Finanšu pieejamības pārskata 2023" un tiks diskutēts par to:
- vai vājās kreditēšanas iemesli meklējami uzņēmumu vēlmē un spējā aizņemties vai arī banku konservatīvajā attieksmē,
- ko uzņēmumi gaida no bankām un ko bankas gaida no uzņēmumiem,
- vai Latvijā ir alternatīvas banku kredītiem,
- vai valsts rīcībā ir instrumenti, lai atrisinātu vājās kreditēšanas problēmu.
Sarunu ievadīs Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts ar prezentāciju par galvenajiem "Finanšu pieejamības pārskata 2023" secinājumiem.
Ekspertu sarunā piedalīsies:
- Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite,
- "Industra Bank" valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis,
- zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" vecākais partneris, Banku un finanšu tiesību un Korporatīvo un komerctiesību prakšu grupu vadītājs Māris Vainovskis,
- Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.
KONTEKSTS:
Latvijas Banka "Finanšu pieejamības pārskatā 2023" secinājusi, ka pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt.
Vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27,1 % no IKP. Tas ir daudz mazāk nekā lielākajā daļā Eirozonas valstu – mazāk ir tikai Īrijā.
Uzņēmumiem tas nozīmē atlikt attīstības plānus vai no tiem atteikties. Latvijas Banka lēš – no vairāk nekā 170 tūkstošiem uzņēmumu kredīts vai līzings ir tikai 20 tūkstošiem.
