"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norādīja, ka pārstrādei vajadzīgais graudu apjoms nav apdraudēts kopējās ražas samazinājuma dēļ, taču vairāk izaicinājumu varētu būt ar graudu kvalitāti.
"Tas, ko mēs dzirdam no mūsu sadarbības partneriem: ir lauksaimnieki, kuri ziemas kviešus kuļ arī 7 tonnas no hektāra, kas ir ļoti labs rādītājs, tajā pašā laikā ir zemnieki, kas no hektāra kuļ tikai 2 vai 3 tonnas no hektāra. Ja runājam par kviešiem, tad kvalitātes rādītāji ir ļoti dažādi. Lielākā daļa atbilst pārtikas kvalitātei, bet ir arī kvieši, kuros novērojam, ka tie zaudējuši savu kvalitāti. Tās ir vairāk agrās kviešu šķirnes, kuras cietušas no ilgajiem lietiem, ko mēs nupat piedzīvojām," sacīja Amsils.
Savukārt graudu cenu šādas lokālās stihijas neietekmēs, jo to nosaka cena biržās, kas patlaban ir stabilizējusies, – aptuveni 230 eiro par graudu tonnu. Pērn tā Eiropas biržā bija pieaugusi līdz 400 eiro.
Tiesa, "Dobeles dzirnavnieka" pārstāvis norādīja, – ja neņem vērā pērn straujo cenas kāpumu kara dēļ, tad, atskatoties ilgākā periodā, graudu cena joprojām ir augsta. Turklāt pēc lielajām cenu svārstībām zemnieki šobrīd mazāk izvēlas graudu piegādes līgumus ar fiksētu cenu.
"Šobrīd mēs vairāk redzam tādu nogaidošu pozīciju, ka arī zemnieki, piegādātāji sagaida, ka šī graudu cena varētu pieaugt. Ja mēs runājam par Eiropas reģionu, tad dienvidu daļa arī ir cietusi no sausuma periodiem un augstām temperatūrām, bet ir reģioni, kur mēs redzam ziņas, ka ražas ir labas un virs vidējās, kas to nobalansē. Taču aizvien jāsaka, ka biržas cenas ir ļoti jūtīgas pret visiem notikumiem par un ap Melno jūru, tātad pieeju Ukrainas graudiem.
Tikko ir kāds kārtējais okupantu uzbrukums kādai Ukrainas ostai, tā mēs redzam svārstības biržā," pastāstīja Amsils.
Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs vērtēja, ka uz maizes tirgu šīs vasaras lokālie nelabvēlīgie laika apstākļi, visticamāk, būtisku iespaidu neatstās, jo no graudu cenas atkarīgās miltu cenas patlaban arī ir stabilas un zemas, salīdzinot ar pērno gadu.
"Maizes tirgū jau starp ražotājiem ir liela konkurence, un arī izejvielu tirgū ir konkurence. Šobrīd arī milti tiek piedāvāti gan Latvijā ražoti, gan Igaunijā un, ja ir vēlme, tad var pirkt arī no Polijas, un ir piedāvājums arī no Ukrainas.
Tā kā milti nav tas resurss, kas šobrīd nosaka maizes ražošanas cenas.
Viens ir ražošanas cenas, un otrs ir plauktu cenas. Tas stāsts ir pavisam atšķirīgs, un tur arī valdība ir interesējusies, kāpēc tas tā notiek, bet tas, ka cenas neatgriezīsies iepriekšējā līmenī, ir skaidrs, jo šobrīd darba samaksa un darbaspēka pieejamība ir faktiski paņēmusi visu to līdzekļu starpību, kura ieekonomēta, samazinoties resursu izmaksām," skaidroja Zemešs.
Tikmēr zemnieku saimniecība "Ķelmēni" maizes ražošanai izmanto arī pašaudzētos bioloģiskos rudzus. Saimnieks Juris Pavlovičs apstiprināja, ka sausais laiks arī Gulbenes pusē, Rankas pagastā samazinājis saimniecībā plānoto ražu, tāpēc maizes ražošanai būs vairāk graudu jāiepērk no citiem.
"Konkrēti mūsu reģionam nebija vispār lietus pēc maija, un tagad, kad jākuļ, tad uzlija. Tā tendence rāda, ka paliek savādāks laiks. Mēs tomēr strādājam jau 34 gadus šajā jomā, un gadu laikā ir mainījušies rudeņi un vasaras.
Varbūt vēl tā grūti to visu aptvert, bet fakts ir tāds, ka šis gads ir viens no sliktākajiem mūsu saimniekošanas laikā.
Sausums ļoti ietekmēja vasarāju un ziemāju ražu, un labākajā gadījumā nebūs trešdaļa no plānotā. Bet, nu, nākošais gads būs labāks. Mums katrā gadījumā graudu nepietrūks šī gada maizei, bet raža ir nopietna problēma," atklāja Pavlovičs.
Runājot par šīs sezonas nozares izaicinājumiem, "Dobeles dzirnavnieka" vadītājs Kristaps Amsils apliecināja, ka šovasar notikušais ugunsgrēks uzņēmumā neietekmēs graudu pārstrādes jaudu. Patlaban darbs organizēts, izmantojot grupas uzņēmumus, tostarp, "Rīgas dzirnavnieku", bet tuvāko divu mēnešu laikā arī "Dobeles dzirnavnieks" plāno atjaunot ražošanu.
