Privātajā sektorā bija 14,3 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,9 tūkstoši.
Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 1,8 tūkstošiem jeb 10,9%, bet sabiedriskajā sektorā – palielinājās par 0,6 tūkstošiem jeb 5,7%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,7% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,7%, bet privātajā – 2,3%.
Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, samazinājās par 1,1 tūkstošiem jeb 0,1%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 3,7 tūkstošiem jeb 0,6%, bet sabiedriskajā sektorā – palielinājās par 2,6 tūkstošiem jeb 0,9%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,3%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 3,6%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,5% un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3,3%.
No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 8,2%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā – 4,2%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, būvniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē – katrā 2,9%, informācijas un komunikācijas nozarē – 2,8%, apstrādes rūpniecībā – 2,7%.
Reģionos 2023. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,7% jeb 18,3 tūkstoši, savukārt viszemākais – Latgalē un Vidzemē (attiecīgi 1,3% jeb 0,9 tūkstoši un 1,1% jeb 0,6 tūkstoši). Pierīgā brīvas bija 2,2% jeb 3,3 tūkstoši darbvietu, Kurzemē – 1,5% jeb 1,2 tūkstoši, Zemgalē – 1,5% jeb 1 tūkstotis.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Latvijā – 2,7%, Lietuvā – 2% un Igaunijā – 1,8 %.
2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada attiecīgo periodu, brīvo darbvietu skaits Igaunijā un Latvijā samazinājās – attiecīgi par 16,9% un 4,4%, bet Lietuvā – palielinājās par 4,7%.
