Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pērn februārī Azerbaidžāna ar savām naftas un gāzes atradnēm ir nodrošinājusi ne tikai Eiropu, bet arī atbalstījusi Ukrainu, tās ārkārtas dienestiem bez maksas piešķirot degvielu, kas ražota no Azerbaidžānā iegūtajiem resursiem.
Azerbaidžānai Ukrainā ir benzīntanku tīkls, caur kuru tiek izdalīti noteikti bezmaksas apjomi. Arī cita veida humānais atbalsts Ukrainai nāk no Azerbaidžānas valsts naftas un gāzes uzņēmuma "SOCAR", kura galvenā mītne Baku atrodas Kaukāza augstākajā debesskrāpī.
"Līdz šim, ja mēs redzam nepieciešamību pēc mūsu humānā atbalsta, ne tikai piegādājam degvielu ārkārtas dienestiem, bet palīdzam arī remontdarbos, kas vajadzīgi skolām un infrastruktūrai," stāstīja "SOCAR" viceprezidents Elšads Nasirovs.
Attiecībās ar ES energojomā Azerbaidžāna pērn ir pat spējusi atrast papildu apjomus, lai piegādātu Eiropai par 20% gāzes vairāk, nekā solīts.
"Patlaban mēs apgādājam valstis, kurām trūkst dabasgāzes. Un, domāju, ka tas ir mūsu ieguldījums Eiropas energodrošībā šajā izmainītajā ģeopolitiskajā situācijā," sacīja Nasirovs.
Dienvidu gāzes koridors ar trim cauruļvadiem jau trešo gadu piegādā Azerbaidžānas gāzi no atradnēm Kaspijas jūrā uz Eiropu. Taču tagad ir vajadzīgas lielākas jaudas. Divos posmos – Transanatolijas (TANAP) un Transadrijas (TAP) – to paveikt ir vieglāk, izmantojot kompresorus. Bet trešajam, tā sauktajam Dienvidkaukāza cauruļvadam, būs vajadzīga pārbūve.
Starp ES un Azerbaidžānu jau pērn ir parakstīts saprašanās memorands, un Dienvidu gāzes koridors tiks paplašināts tā, lai savas gāzes piegādes Eiropai Azerbaidžāna varētu dubultot, 2027. gadā sasniedzot līdz 20 miljardiem kubikmetru gadā. Lai gan tie ir ap 10% no ES kopējā apjoma, tomēr Azerbaidžāna daudzām Eiropas dienvidu valstīm būs palīdzējusi būtiski samazināt atkarību no Krievijas gāzes.
"Mēs esam gatavi. Un mēs ticam, ka arī ES pusē ir gatavi.
Mēs tikai vēl apspriežam noteiktus jautājumus, bet mēs virzāmies uz priekšu diezgan ātri, es teiktu – pietiekami ātri un ļoti efektīvi," norādīja Azerbaidžānas enerģētikas ministra vietnieks Elnurs Soltanovs.
Vēl gan Azerbaidžānā tiek gaidīts ES apstiprinājums, ka būs ilgtermiņa līgumi par apjomiem, prognozes par cenām un par finansējumu jauniem urbumiem un jau konkrēto cauruļvadu papildinājumu izbūvei tālāk uz Eiropu.
"Mums ir jāatrod patiešām strādātspējīgs modelis, kur ir skaidrs signāls Azerbaidžānas investoriem, ka gāzes tirdzniecība būs gana veiksmīga, dos pietiekamu peļņu,
lai viņiem ir apstiprinājums, ka viņi var ķerties pie urbšanas un cauruļvadu izbūves darbiem, kas maksās vairākus miljardus ASV dolāru," skaidroja Soltanovs.
Azerbaidžānas energouzņēmuma "SOCAR" viceprezidents uzsvēra, ka līgumiem ar ES jābūt ilgtermiņa.
"Šajos 3,5 tūkstošos kilometru no Baku līdz Itālijas piekrastei, lai atmaksātos ar visiem tiem tarifiem, vai nu Eiropai ir jāpērk gāze par dārgāku cenu, vai arī mums ir jāsubsidē Eiropas patēriņš. Lai atrastu draudzīgu risinājumu, līgumiem ir jābūt ilgtermiņa, lai būtu pienācīgi transportēšanas tarifi un lai laimīgi būtu visi – gan patērētāji, ražotāji, transportētāji un tranzītvalstis," sacīja Nasirovs.
Lai gan Dienvidu koridors ir tālu no Latvijas un mēs Azerbaidžānas dabasgāzi izmantot nevaram, Latvijas pārstāve Azerbaidžānā atzina, ka tik un tā jutīsim pozitīvu ietekmi.
"Katra piegāde, kas tiek palielināta Eiropai, protams, ka dod pienesumu enerģētiskajai neatkarībai un stabilitātei Eiropā.
Tas attiecīgi arī ilgtermiņā ietekmē tirgus cenas enerģētikas sektorā, un tas absolūti ir Latvijas interesēs, lai šī sadarbība stiprinātos un būtu ciešāka,"skaidroja Latvijas pagaidu pilnvarotā lietvede Azerbaidžānā Vija Buša.
Ārpus Azerbaidžānas gan ir izskanējusi arī kritika un bažas. Piemēram, ka nav ticamu garantiju, vai Dienvidu koridorā zem Azerbaidžānas vārda netiks pludināta arī Krievijas gāze. Azerbaidžāna gan uzskata, ka tam nav racionāla pamatojuma, tas nav ne Azerbaidžānas interesēs, nedz arī Eiropa to pieļaus.
"Pirmkārt, šeit ir principiāls jautājums – vai tad Eiropa grib pirkt šo pelēko Krievijas gāzi? Es neredzu tādu vēlmi.
Paraugieties – starp Irānu un Turciju, kad bija saasinājums ar kurdu kaujiniekiem –, maģistrālo gāzesvadu tur, var teikt, ik ceturksni spridzināja. Vai otrs piemērs – "Nord Stream", kur arvien nav pilnīga skaidrība par notikušo," sacīja pētniecības centra "Kaspijas barels" direktors Ilhams Šabans.
Nozīmīgi būtu darīt visu, lai Dienvidu koridoru nodrošinātu pret iespējamām Krievijas vai citām provokācijām. Lai nodrošinātos, Azerbaidžāna gan esot jau arī līdz šim bijusi iesaistīta pieredzes apguvē, tai skaitā sadarbojoties ar NATO, ES un citām partnervalstīm.
