ĪSUMĀ:
- Kolektīvās jeb pūļa finansēšanas pakalpojums Eiropā pastāv jau aptuveni 30 gadus.
- Kolektīvā finansēšana ir iespēja, ja bankas kredītus, visticamāk, nepiešķirtu.
- No otras puses, kolektīvā finansēšana ir iespēja palīdzēt arī ar nelielām summām.
- Latvijā ir tikai viens uzņēmums ar kolektīvās finansēšanas licenci, izveidots pirms 3 gadiem.
- Šādas platformas piesaista investorus - ja projekts ir veiksmīgs, seko peļņa, bet pastāv arī risks.
- Par to, ka kolektīvās finansēšanas platforma ir legāla, var uzzināt Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes reģistrā.
- Investoriem risks arī licencētās platformās - projektu izdošanās nevar būt ar 100% garantiju.
Kolektīvās jeb pūļa finansēšanas princips pastāv jau sen un nav svešs arī Latvijā – par tautas ziedojumiem ir uzcelts, piemēram, Brīvības piemineklis, tomēr kā finanšu instruments uzņēmējdarbības attīstībai tas darbojas salīdzinoši nesen, Eiropā – aptuveni 30 gadus, un dažādi projekti un ieceres ar pūļa finansējuma platformu starpniecību realizēti arī Latvijā.
Ar pūļa finansējumu daļēji tapusi arī kinorežisores un animatores Signes Baumanes filma "Mans laulību projekts".
"Tas bija konkrētam mērķim – ierakstīt aktierus, amerikāņu aktierus, un samaksāt komponistam, lai uzrakstītu 23 dziesmas. Bez šī skaņu celiņa šī animācijas filma tā īsti nevar sākties. Man liekas, mēs gribējām sasniegt 123 tūkstošus dolāru un sasniedzām 132 tūkstošus," stāstīja Signe Baumane.
Finansējums filmai gan nav uzskatāms par investīciju projektu. Baumane arī puspajokam pauda, ka tādu risku neuzņemtos, jo filma ir pārāk neprognozējama lieta, tāpēc viņa arī noraidījusi kādu prāvu investīcijas piedāvājumu.
Tomēr kolektīvā finansēšana ir iespēja gadījumos, kad bankas kredītus, visticamāk, nepiešķirtu, jo pretendentam trūkst pieredzes, vai ir nepietiekams nodrošinājums (vai tāda nav vispār).
No otras puses, kolektīvā finansēšana ir iespēja investoriem.
Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marinē Krasovska stāstīja, ka tas ir risinājums "cilvēkiem, kuriem interesē investēšana, kuriem ir kāda brīva nauda".
"Šeit mēs nerunājam par lielām summām, 50 vai 100 tūkstošiem. To var sākt darīt jebkurš cilvēks, kam ir 200, 50, 100, 1000 vai 2000 eiro, diversificējot tādā veidā savas investīciju plūsmas, var ieguldīt konkrētajā biznesā; pirmkārt, atbalstīt tādā veidā konkrētu uzņēmumu, otrkārt, nopelnīt procentus, kas ir aktuāli šobrīd, kad inflācijas līmenis ir ļoti augsts," norādīja Krasovska.
Kopš 2021. gada Eiropas Savienībā pastāv regula, kas nosaka vienotas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Lai iegūtu tiesības darboties šajā jomā, jāspēj nodrošināt gan pietiekams pašu kapitāls, gan jārūpējas par datu drošību, jābūt darbības nepārtrauktības plānam, sūdzību izskatīšanas procedūrai, jānodrošina ieguldītāju aizsardzība u.tml.
Vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram ir šāda licence, ir "CrowdedHero", kas izveidots pirms trīs gadiem. Šīs platformas direktors Jānis Blaževičs pastāstīja, ka sagatavošanās ceļš līdz atļaujas iegūšanai ildzis kopumā aptuveni gadu, bet laiks no visu dokumentu iesniegšanas līdz licences saņemšanai bijis samērā īss, trīs mēneši.
"CrowdedHero" neizsniedz aizdevumus, bet gan piesaista investorus kapitālam, proti, ieguldītāji iegādājas uzņēmuma daļas un tādējādi kļūst par projekta dalībniekiem. Ja projekts ir veiksmīgs, seko peļņa, bet pastāv arī risks, ka iecere neīstenosies, kā plānots, taču šim uzņēmumam, kas darbojas visā Baltijas reģionā, līdz šim viss esot sekmējies labi.
Lielākais "CrowdedHero" īstenotais projekts bijis 180 000 eiro vērts – nauda bijusi vajadzīga unikālu ekoloģisko autiņbiksīšu ražotājiem, lai attīstītu pārdošanu. Tas izdevās, piesaistot 16 investorus. Pašlaik platforma palīdz īstenot arī vairākus citus interesantus projektus, piemēram, ar ūdeņradi darbināmu laivu ražošanu.
"CrowdedHero" ir licence, un tas nozīmē, ka tā ir Latvijas Bankas uzraudzīta, legāla kolektīvā finansējuma platforma, bet tas nav vienīgais šāda veida uzņēmums.
Kā potenciālais investors var būt drošs, ka tas, kurš viņu mudina ieguldīt naudu kādas spožas ieceres īstenošanā, nav kāds krāpnieks, kāda fiktīva platforma?
Viena no iespējām pārliecināties, vai kolektīvās finansēšanas platforma ir legāla, ir ieskatīties Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes reģistrā, kur iekļautas visas licencētās platformas. Pašlaik sarakstā ir 22 vienības, un tas arvien tiek papildināts, jo licencēšanas termiņš ir šā gada 10. novembris.
Latvijas Bankas eksperti uzsver, ka ar zināmu risku investoriem jārēķinās arī tad, ja platforma ir licencēta, jo projektu izdošanās nevar būt ar 100% garantiju.
Platformu pienākums savukārt ir maksimāli informēt ieguldītājus par iespējamajiem draudiem, kā arī pārliecināties, ka potenciālie investori šos riskus apzinās – tātad, ja investors tamlīdzīgas rūpes par sevi neizjūt, tam vien vajadzētu viņu darīt piesardzīgu. Un šajā gadījumā tas attiecas gan uz cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties kādā projektā ar 100 vai 200 eiro, gan uz desmitu un simtu tūkstošu ieguldītājiem.
