Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs stāsta, ka Latvija ik gadu importē ap 70 000 automašīnu. 28% no tām ir jaunas, 72% – lietotas vai mazlietotas automašīnas, un tās galvenokārt ieved no Vācijas un citām Rietumeiropas valstīm. Kopš kovida pandēmijas sākuma aug automašīnu cenas, jo auto tirgū bija vērojams liels mašīnu deficīts.
"Tādu inflāciju tieši cenu kāpumā tieši konkrēti automašīnām es neatceros, kad būtu bijis piedzīvots. Tad Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kad tika ieviestas sankcijas, palielināja šīs cenas, jo izejmateriāli kļuva dārgāki. Cenu kāpums varētu izlīdzināties un samazināties šogad, jo Eiropā krīt pieprasījums pēc automašīnām gan energokrīzes rezultātā, gan ģeopolitika un, protams, arī "Euribor" ir nopietni kāpis, kas kreditēšanu bremzē," norāda Kulbergs.
Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk iegādāties jaunus vai lietotus elektromobiļus vai hibrīdauto, valsts līdz 2024. gadam atbalsta programmā piešķirs 10 miljonus eiro. Vides investīciju fonda finanšu vadītājs Gints Kārkliņš stāsta, ka šobrīd atbalstam iztērēta apmēram ceturtā daļa summas – saņemti 680 pieteikumi par 2 680 000 eiro: "Iepriekšējā gadā faktiski lielākais ierobežojošais aspekts bija transportlīdzekļu pieejamība autosalonos, jo, ja vēlas iegādāties jaunus elektromobiļus, tad vispirms ir jānoslēdz vienošanās, jārezervē un faktiski automašīnas, jaunos elektromobiļus var piegādāt nākošajā gadā. Tāpēc šogad sagaidām, ka tā aktivitāte būs lielāka un tikai caur Latvijas komersantu var iegādāties. Gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju iegādājas elektromobiļus līzingā, un pārsvarā iedzīvotāji izvēlas vidējas klases elektromobiļus cenu robežās līdz 30 000 eiro. Elektrības cenas varbūt īstermiņā tiešām bija ļoti pieaugušas, taču, ja mēs skatāmies nākotnē, savu lomu spēlēs arī otra valsts atbalsta programma, kas sekmē saules elektrostaciju uzstādīšanu. Nākotnē vasarā elektrības cenas ļoti zemas varētu būt brīžos, kad ir liela saules aktivitāte."
Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzskata – ja mainītu vērtības slieksni apmēru reprezentatīviem jeb luksusa auto, tad Latvijā būtu vairāk elektroauto un valsts iekasētu lielākus nodokļus. Šobrīd, ja automašīnas vērtība bez PVN ir 50 000 eiro, auto īpašniekam jāmaksā gan PVN, gan uzņēmuma ienākuma nodoklis, tāpēc luksusa auto bieži tiek reģistrēti citās valstīs.
"Aptuveni 15 000 eiro uzreiz jānomaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis un aptuveni PVN, arī atkarībā no cenas, 3000 eiro. Inflācija ir kāpusi, mašīnu cenas gājušas par 58% uz augšu, bet slieksnis nav mainījies, un šis slieksnis kropļo konkurenci, kropļo uzņēmējdarbības vidi, un šīs elektromašīnas sastādītu vismaz par 1500–2000 mašīnām vairāk gadā, nekā tas ir šobrīd, un valsts būtu īstenībā ieguvēja nodokļu ziņā 6 līdz 12 miljoni.
Mūsu priekšlikums ir – slieksnis būtu jāceļ vismaz uz 75 000 eiro un mēs vienkārši nezaudēsim, ka šīs mašīnas reģistrē ne tikai Igaunijā, bet nu jau arī Čehijā, Vācijā un Lietuvā, nemaksā nodokļus Latvijā, maksā tur, bet izmanto ceļus un infrastruktūru šeit."
Personām, kas brauc ar ārvalstīs reģistrētam automašīnām, bet kuru dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā, jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Auto asociācijas pārstāvis vērtē, ka policija to kontrolē par maz un nodoklis netiek iekasēts.
