Viņa atklāja, ka pašvadību izdevumi šī gada 7 mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada 7 mēnešiem, pieauguši par 20 miljoniem, taču kā tas ietekmēs katru pašvaldību, atkarīgs no to aizņēmuma līgumiem.
Komisare pauda, ka vairākas pašvaldības izvēlējās aizņemties ar fiksētu likmi un procentlikmju kāpums tās neietekmē.
Bet ir arī kāda pašvaldība, kuru ministrijas pārstāve neatklāja, kurai maksājums pieauga no 5000 eiro līdz 400 000 eiro.
Taču "kritisku situāciju neredzam" nevienā pašvaldībā, sacīja Komisare.
Viņa atzina, ka augstu procentlikmju dēļ dažām pašvaldībām nākamgad saistību maksājumi pārsniegs 20% no ieņēmumiem, bet galvenais nav šis "maģiskais slieksnis", bet gan pašvaldību spēja vai nespēja tos samaksāt.
Komisare norādīja, ka pašlaik pašvaldības ir spējīgas risināt situāciju.
Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Edgars Korčagins savukārt raidījumā "Krustpunktā" piebilda, ka arī Valsts kontrolei pagaidām nav ziņu, ka kādām pašvaldībām būtu problēmas, bet VK revīzijās to pārbaudīs.
KONTEKSTS:
Smagā finansiālā situācijā vairāku faktoru dēļ nonāca Rēzeknē – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst 3,9 miljonu eiro. Rēzeknes pašvaldība sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija (FM) nav guvusi pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") aicināja VK izskatīt iespēju tuvākajā laikā veikt ārkārtas revīziju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā. Tikmēr Rēzeknes pašvaldības domes sēdē piektdien, 1. septembrī, plānoja lemt par finanšu stabilizācijas procesa sākšanu.
