ĪSUMĀ:
- Medicīnas iestāžu ieņēmumi no ārvalstu pacientu apkalpošanas pērn pārsniedza 11 miljonus eiro.
- Visvairāk pacientu ierodas no tām valstīm, no kurām ērti atlidot, tostarp no Lielbritānijas, Īrijas u.c.
- "Veselības centra 4" vadītājs: Valdības lēmums nepiešķirt atbalstu veselības tūrisma klasterim – tuvredzīgs.
- LIAA kopējais tūrisma budžets – 4 miljoni eiro, no tiem 20% – veselības tūrisma reklamēšanai.
- Izveidoti vairāki reklāmas klipi, veselības uzlabošanas iespējas Latvijā reklamē arī "Air Baltic" žurnālā.
- LIAA: Veselības tūrisma prioritārie tirgi – Lielbritānija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, arī Vācija.
- Veselības tūrisma attīstība palīdz arī medicīnas nozares attīstībai Latvijā, atzina klastera vadītāja.
Latvijas Veselības tūrisma klasteris darbojas no 2012. gada, un tajā apvienojušies 60 biedri – slimnīcas, privātklīnikas, rehabilitācijas centri un citas iestādes.
Klastera vadītāja Gunta Ušpele stāstīja, ka medicīnas iestāžu ienākumi no ārvalstu pacientu apkalpošanas palielinās jau trešo gadu un pērn pārsniedza 11 miljonus eiro.
Visvairāk pacientu ierodas no tām valstīm, no kurām ērti atlidot, – no Lielbritānijas, Lietuvas, Igaunija, Īrijas, Somijas, Zviedrijas.
"Pirmais – diagnostika, kur mēs esam ļoti konkurētspējīgi un mums ir pēdējās tehnoloģijas, kādas pasaulē pieejamas, it īpaši privātajās ārstniecības iestādēs un tā sauktās "check-up" veselības pārbaudes programmas, kas ir ļoti populāras. Tā ir plastiskā ķirurģija, tā ir stomatoloģija, īpaši implantoloģija, tā ir neauglības diagnostika, ārstēšana un medicīniskā apaugļošana. Brauc arī pie mums ārstēt acis, lāzera korekcija, brauc uz estētisko medicīnu, lāzermedicīnu, dermatoloģiju, fleboloģiju, proktoloģiju, bariatriskās operācijas, kuņģa samazināšanas," klāstīja Ušpele.
"Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds stāstīja, ka šī gada pirmais pusgads uzņēmumam bijis veiksmīgs – apkalpoti gandrīz 1800 pacienti, kas par pakalpojumiem samaksājuši 260 000 eiro. Konkurēt ar citām Eiropas valstīm joprojām varam ne tikai ar augstu pakalpojumu kvalitāti, bet arī ar zemākām cenām. Bet valdības lēmumu šogad nepiešķirt valsts atbalstu veselības tūrisma klasterim Rēvalds vērtēja – tas ir tuvredzīgs solis.
"Turcijas valdība Turciju ir pārvērtuši par tādu globālu medicīnas tūrisma mērķi, tur ir milzīgs valsts atbalsts, tur piedalās arī "Turkish Airlines", un šie globālie procesi ir devuši labu rezultātu. Latvijas gadījumā medicīnas tūrisms nekad nav bijis kaut kāda prioritāra lieta, un man šķiet, ka tas ir ļoti tuvredzīgi, jo tas tomēr ir reāls pakalpojumu eksports. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte ar kolosāliem panākumiem eksportē veselības aprūpes izglītības pakalpojumus.
Ja mūsu ārsta izglītība jau ir pieprasīts eksporta produkts, tad arī medicīnas pakalpojumi viennozīmīgi tādi varētu būt," uzskata Rēvalds.
LIAA direktors Kaspars Rožkalns stāstīja, ka kopējais tūrisma budžets ir četri miljoni eiro un piektā daļa no šīs summas novirzīta tieši veselības tūrisma reklamēšanai. Izveidoti vairāki reklāmas klipi, kas tiek demonstrēti lielākajos tirgos un sociālajos tīklos, informācija par veselības uzlabošanas iespējām Latvijā tiek reklamēta arī aviokompānijas "Air Baltic" žurnālā.
"Tie prioritārie tirgi ir Lielbritānija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, mēs šobrīd esam pievienojuši arī Vāciju. Pagājušajā gadā mums bija trīs dažādi videoklipi, un šobrīd top 14 dažādi videoklipi par tiem pakalpojumiem, ko mūsu medicīnas tūrisms piedāvā. Medicīnas tūristi vidēji valstij atstāj vairāk naudas nekā citi tūristi, un tas vienkārši ienes vēl lielākus ieņēmumus Latvijas ekonomikā, un tieši tāpēc arī medicīnas tūrisms ir viena no mūsu tūrisma stratēģijas prioritātēm. Mēs noteikti priecātos, ja pieejamais atbalsts uzņēmējiem būtu lielāks, bet tas tad jāskatās kopējā budžeta rāmī un potenciālās iespējas," sacīja Rožkalns.
Latvijas Veselības tūrisma klastera vadītāja Ušpele uzsvēra, ka veselības tūrisma attīstība palīdz arī medicīnas nozares attīstībai Latvijā.
"Tas palīdz noturēt augsti kvalificētu, profesionālu darbaspēku Latvijā, maksājot viņiem konkurētspējīgus atalgojumus.
Tie nav tikai ieņēmumi privātām ārstniecības iestādēm, tā ir īstenībā arī kopumā veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, stiprināšana un kvalitātes celšana," sacīja Ušpele.
Latvijai eksports ir ļoti svarīgs un svarīgi veicināt gan preču, gan pakalpojumu eksportu, tai skaitā veselības pakalpojumu eksportu.
