Eiropas Savienība un Japāna padziļinās sadarbību mikroshēmu un pusvadītāju jomā

Eiropas Savienība (ES) aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu savu rūpniecisko un tehnoloģisko atkarību no Ķīnas. Tāpēc ES padziļina sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem. Viena no tādām ir Japāna, ar ko bloks vēlas ciešāk sadarboties mikroshēmu un pusvadītāju jomā. Šonedēļ Briselē ieradīsies Japānas premjerministrs Fumio Kišida, lai ar ES līderiem apspriestu stratēģiskās sadarbības iespējas.

Eiropas Savienība un Japāna padziļinās sadarbību mikroshēmu un pusvadītāju jomā
00:00 / 03:27
Lejuplādēt

Pagājušajā nedēļā Japānu apmeklēja ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, lai tiktos ar Japānas ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministru Jasutoši Nišimuru. Amatpersonas parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz izstrādāt informācijas apmaiņas mehānismu, lai novērstu iespējamu mikroshēmu un pusvadītāju piegādes pārrāvumu.

Dokumentā uzsvērta arī informācijas apmaiņa par subsīdijām uzņēmumiem, lai novērstu mikroshēmu pārprodukciju. Tāpat ES un Japāna vēlas veicināt sadarbību cilvēkresursu attīstībā, kā arī mikroshēmu pētniecībā un izstrādē.

Bretons arī solīja ES atbalstu Japānas mikroshēmu un pusvadītāju izstrādātājiem, kuri apsver iespēju uzsākt darbību bloka dalībvalstīs.

"Ja kāds Japānas uzņēmums vēlas strādāt Eiropā, tad mēs to simtprocentīgi atbalstīsim. Pusvadītāju jomā tie var gūt labumu no mūsu piešķirtajām subsīdijām, kā arī cita veida atbalsta, piemēram, atļauju izsniegšanas paātrinātā kārtībā," Bretons sacīja intervijā ziņu aģentūrai "Reuters".

Bretons un Nišimura tikās dienu pēc tam, kad Ķīna paziņoja par nodomu ierobežot gallija un germānija eksportu. Šos metālus izmanto mikroshēmu, saules paneļu, 5G tehnoloģiju ierīču un elektroautomobiļu ražošanā, tāpēc tie ir uzskatāmi par kritiski svarīgām izejvielām. Pekinas lēmums bija kārtējais atgādinājums ES par nepieciešamību samazināt atkarību no trešajās valstīs ražotām stratēģiskām precēm un izejmateriāliem.

Taču arī Japānā Bretons atkārtoja ES vadības mantru, ka vēlme samazināt ekonomisko atkarību no Ķīnas nenozīmē pilnīgu atteikšanos no sadarbības ar šo lielvalsti.

"Eiropas Savienības Ķīnas stratēģija neparedz norobežoties no šīs valsts, mēs to esam ļoti skaidri pateikuši. Mēs tikai vēlamies samazināt riskus, lai nebūtu pārāk atkarīgi no viena piegādātāja," norādīja Bretons.

Bretons vizītes laikā Japānā apsprieda arī sadarbību citās nozīmīgās jomās, piemēram, mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādē un regulēšanā, kiberdrošībā un nākamās paaudzes superdatoru attīstīšanā.

Augstākā līmeņa Japānas un ES amatpersonu tikšanās paredzētas arī šonedēļ. Ceturtdien, 13. jūlijā, Briselē ieradīsies Japānas premjerministrs Fumio Kišida, lai tiktos ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un ES Padomes prezidentu Šarlu Mišelu.

Paredzēts, ka tikšanās laikā līderi apspriedīs ciešāku Japānas un ES sadarbību, lai sekmētu kuģošanas drošību Indijas un Klusā okeāna reģionā un palīdzētu stiprināt Dienvidaustrumāzijas reģiona valstu aizsardzības spējas jūrā. Japāna un vairākas Dienvidaustrumāzijas valstis bažījas par Ķīnas pieaugošo ekonomisko un militāro ietekmi reģionā un arvien agresīvāko uzvedību pret kaimiņvalstīm, tostarp Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrā.

ES dalībvalstu līderi jūnijā kopīgā paziņojumā uzsvēra Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūras "stratēģisko nozīmi reģionālajai un globālajai labklājībai un drošībai", kā arī pauda bažas par pieaugošo spriedzi Taivānas šaurumā, kas ir viens no nozīmīgākajiem jūrasceļiem pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti