ĪSUMĀ:
- Būvniecībā lielāko apjomu veido publiskais pasūtījums, īpaši pārbūve energoefektivitātes uzlabošanai.
- Būvniecības nozare sagaida, ka valsts pārvalde aktīvi strādās, lai ekonomikā ieplūstu ES fondu nauda.
- Būvniecība komercsektorā sabremzējusies inflācijas dēļ; dārdzība ietekmējusi arī privāto sektoru.
- Būvniecībā cenas kāpušas par apmēram 40%; dzīvokļu pieejamību ietekmē arī "Euribor" celšana.
- Tas ietekmējis jaunu mājokļu rezervācijas; šogad tirgū pieejams kupls skaits jaunu dzīvokļu.
- Attīstītāji: Vērojama pozitīva izaugsme jaunu biroju būvniecībā; tie strauji aizpildās ar nomniekiem.
- Būvniecības padome: būvniecības apjoma ziņā Latvija Baltijas līmenī ir iedzinēja lomā.
- Šajā gadā sparu būvniecības jomai nedos arī programma, kas paredzēta īres namu būvniecībai.
- Latvijas būvnieki gaida iespējas iesaistīties kara postītās Ukrainas infrastruktūras atjaunošanā.
Latvijas būvniecības nozarē kopējo ikgadējo apjomu veido vairāki segmenti. Pirmais un lielākais arī šogad būs publiskais pasūtījums, kas veido gandrīz 70% no kopējā būvniecības tirgus apgrozījuma, teica Latvijas Būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons.
"Tur pārsvarā dominē pārbūves, dažāda veida objekti, kuriem ir nepieciešama energoefektivitāte, – gan veselības iestādes, gan izglītības iestādes, arī dažāda veida aizsardzības nozares objekti. Pa retam ir arī kultūras un sporta objekti," stāstīja Miķelsons.
Viņš uzsvēra, ka būvniecības nozare sagaida, ka valsts pārvalde aktīvi strādās, lai ekonomikā ieplūstu Eiropas Savienības (ES) fondu nauda.
"Par to jau ir runāts 2020., 2021. gadā. Ir tur kavēšanās. Pēc mūsu aprēķiniem, ir visas iespējas, ka aptuveni 500 miljoni eiro varētu caur šo investīciju programmu nonākt nozarē," klāstīja Latvijas Būvniecības padomes vadītājs.
Otru lielāko apjomu būvniecības nozarē nodrošina komercsektors – tirdzniecības, loģistikas centri un ražotnes.
"Tur mēs redzam, ka šobrīd tirgus ir sabremzējies. Visiem ir zināmi tā apstākļi un iemesli. Šobrīd inflācija sāk kristies un līdz ar to samazinās un stabilizējās arī būvdarbu cenas.
Mēs paredzam, ka būs, protams, šogad vēl padārgi, bet ne 20–30%, bet ap padsmit procentiem. Tas komercsektoram šogad ļaus kaut ko vairāk darīt," sprieda Miķelsons.
Trešais sektors ir eksports, kas arī turpina pieaugt vismaz ar ātrumu 10–15% gadā.
"Tā teikt, iepriekš saražoti dažāda veida būvmateriāli vai būvkonstrukcijas, kas kopā ar dažāda veida instalācijas pakalpojumiem tiek eksportēti. Vislabāk šobrīd veicas koka moduļu māju eksportam. Un pēdējais ir privātais sektors. Mēs redzam, ka tas ir piebremzējies. Protams, ka Rīgā un pārsvarā Pierīgā aktivitāte joprojām ir un saglabājas, bet lielais jautājums ir, vai "Altum" un komercbankas uzlabos kreditēšanas nosacījumus, jo šobrīd pie šāda inflācijas apjoma un ienākumiem cilvēki mazāk var atļauties veikt kaut kāda veida būvdarbus vai pārbūves," teica Miķelsons.
Runājot par jaunu mājokļu projektu attīstīšanu, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags stāstīja, ka šogad būs pieejams kupls skaits jaunu dzīvokļu.
"Šogad tiks ekspluatācijā nodoti aptuveni 3000 jauni dzīvokļu. Visā Latvijā, bet absolūts vairākums no tiem ir Rīgā. Un, runājot par birojiem, tās būs biroja platības aptuveni 10 000 m2 platībā. Interesanti, ka uz to var paskatīties arī tādā leņķī, ka 3000 dzīvokļos dzīvos aptuveni 10 000 cilvēku un 10 000 m2 biroju platības arī ir darba vietas aptuveni 10 tūkstošiem cilvēku," klāstīja Vanags.
Viņš uzsvēra, ka nekustamā īpašuma attīstītāji tāpat kā būvnieki skaudri izjūt pēdējā gada būvniecības cenu straujo, apmēram 40% kāpumu, kas nedaudz nokrities, bet to līmeni, kāds bija pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā, būvniecības izmaksas nebūt nav sasniegušas.
"Dzīvokļu pieejamību ietekmē arī "Euribor" likmes. Ja ar to pašu algu cilvēks varēja paņemt kredītu un iegādāties jaunu mājokli 100 000 eiro vērtībā, tad šobrīd ar tādiem pašiem ienākumiem cilvēki var iegādāties mājokli 70 000 eiro vērtībā. Var tādu aptuvenu pieņēmumu izdarīt, ka jaunu mājokļu pieejamība ir sarukusi par 30%," lēsa Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.
Un tas tiešā mērā ietekmē jaunu mājokļu rezervācijas, kas ir samazinājušās par aptuveni 40%.
"Tātad no tiem 3000 dzīvokļiem, kas šogad būs pieejami tirgū, apmēram 1500–2000 ir rezervēti. Pāri pusei ar rezervācijām esam. Pirms dažiem gadiem mēs bijām sasnieguši tādu līmeni, kad visi jaunie projekti, kas tika uzbūvēti, dienā, kad tika nodoti ekspluatācijā, jau bija pārdoti," stāstīja Vanags.
Savukārt, runājot par biroju attīstīšanas tendencēm šajā gadā, Vanags teica, ka vērojama pozitīva izaugsme.
"Lai gan iepriekšējā desmitgadē Viļņa mums bija aizsteigusies krietni priekšā ar jaunu biroju būvniecību. Salīdzinājumam – Viļņā uz vienu uzņēmumu ir tieši divas reizes lielāka mūsdienīga biroja platība nekā Rīgā.
Tomēr šobrīd Rīgā ir virkne projektu, kurus cilvēki jau būs pamanījuši. Tas, kas ir ļoti labas ziņas Rīgai, ka visi šie jaunie biroju centri ļoti strauji aizpildās ar nomniekiem," teica Vanags.
Lai gan Latvijā biroju būvniecības temps palielinājies, tas tik un tā iepaliek Viļņas un Tallinas apjomam.
Latvijas Būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons uzsvēra, ka ne tikai biroju būvniecības apjoma ziņā, bet kopumā Latvija Baltijas līmenī ir iedzinēja lomā.
"Lietuvas tirgus vēsturiski, gadus desmitus ir bijis lielāks. Tur tirgus apjoms ir ap 3,6 miljardiem eiro. Arī Igaunijas tirgus vēsturiski ir lielāks – 3,2 miljardi eiro. Mēs esam iedzinēji, un mums mērķis ir tuvākā perspektīvā nonākt līdz 3 miljardiem eiro gadā," klāstīja Miķelsons.
Pērn kopumā Latvijas būvniecības nozare sasniedza 2,5 miljardus eiro gadā. Un tas bija mazāk nekā gadu iepriekš.
"Salīdzinājumā ar 2021. gadu 2022. gadā ir pāri par par 10% mazāk uzbūvēts gan kvadrātmetros, gan kilometros. 2022. gadā vēl bija nianse, ka nozarē neienāca papildu publiskais finansējums salīdzinājumā ar 2021. gadu, kas pēc kovida tomēr bija. Šogad prognozējam, ka naudas izteiksmē tirgus apjoms varētu būt līdzīgs – 2,5 miljardi eiro. Svārstība 5% robežās gan uz augšu, gan leju. To šobrīd ir grūti pateikt. Drīzāk mērena recesija," prognozēja Miķelsons.
Viņš raksturoja šī gada būvniecības apjomus: "Ja mēs runājam par ēku būvlaukumiem, tad šobrīd aktīvi ir aptuveni 5000 būvlaukumi. Vēl 5000 ir inženieru būves – dažādi ceļi, ūdens saimniecība, elektrība utt. Varētu teikt, ka šobrīd 10 000 būvlaukumos kaut ko būvē."
Šajā gadā sparu būvniecības jomai nedos arī Ekonomikas ministrijas (EM) atbalsta programma, kas paredzēta īres namu būvniecībai, it īpaši reģionos.
Latvijas Radio attīstības finanšu institūcijā "Altum" noskaidroja, ka līdz šim interesi par to izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī un Ogrē, bet no tiem saņemts tikai viens pieteikums. EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane skaidroja, ka ministrijā strādā pie programmas pilnveides, jo pašreizējais atbalsta apjoms vairs neatbilst reālajai tirgus situācijai.
Kopumā šo gadu būvniecībā Feldmane prognozē šādi: "Pirmos ceturkšņus diezin vai tirgus atdzīvosies. Tie apjomi varētu palikt iepriekšējā gada līmenī. Kritums ir iespējams, bet minimāls. Uz gada beigām mēs redzam, ka apjomi sāks augt, gan pateicoties tam, ka mums tiks palaistas vairākas struktūrfonda programmas, gan pateicoties privāto investīciju intensitātes pieaugumam."
Vēl viens būtisks aspekts ir privāto investīciju ieplūšana būvniecības nozarē šajā gadā, kas pērn sabremzējās energoresursu cenu kāpuma dēļ, kā arī "Euribor" likmju celšanās iespaidā. Šogad lielais nezināmais ir Ukraina un sniegtā palīdzība tās atjaunošanā. Tas arī var sašūpot tirgu un izraisīt īstermiņa problēmas būvmateriālu pieejamībā.
"Ja tik liels finansējums piešķirts straujai Ukrainas infrastruktūras atjaunošanai, tad skaidrs, ka uz svara kausiem viņi pārspēs mūsu mazos pieprasījumus. Bet jautājums, cik strauji ieguldīs Ukrainas infrastruktūras atjaunošanā un kad. Iespējams, ka attīstība būs vienmērīga un mēs to neizjutīsim tiešā veidā. Protams, ka mūsu uzņēmēji arī skatās Ukrainas virzienā ar lielu vēlmi eksportēt savus pakalpojumus," teica EM pārstāve.
Miķelsons šo faktu apstiprināja, sakot, ka šobrīd tiek veidoti kontakti ar uzņēmējdarbības organizācijām Ukrainā. Tur ir pieprasījums pēc demontāžas, ceļu un ēku būvniecības.
Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, vērtējot šo gadu būvniecības jomā, teica, ka par strauju izaugsmi runāt nav pamata.
"Ja mēs skatāmies būvniecības noskaņojumu, tad mēs redzam, ka tas šogad joprojām ir negatīvs, bet ir parādījusies viegla šī negatīvā noskaņojuma uzlabošanās.
Ņemot vērā arī izteikumus no Finanšu ministrijas, ka ir problēmas ar fondu apguvi, tad tas varētu nozīmēt, ka būtiski uzlabojumi nozarē šogad nav gaidāmi. Jācer, ka šie darbi tomēr tiks paātrināti, lai nauda, kas ir pieejama, tomēr ieplūstu nozarē," teica bankas eksperts.
