Jo tuvāk Tērvetei brauc, jo vairāk redzami vētras atstātie postījumi. Koku galotnes uz braucamā ceļa, vairs neesoši labības lauki un daudz mirušu stārķu.
Kroņaucē labības kulšanas darbi tika uzsākti jau pirms vētras. Taču uz laukiem, kurus nokult nepaspēja, gatavo ražu līdz ar zemi noguldījusi dabas stihija.
Negaiss ildzis apmēram 5 līdz 10 minūtes.
Lauksaimnieks un saimniecības "Strazdi" īpašnieks Valters Brusa stāstīja, ka šis gads atšķīries jau no sezonas sākuma – ar saliem pavasarī, sausumu vasarā un pārlieku lielu mitrumu labības kulšanas periodā. Taču savā vairāk nekā 30 gadu darba pieredzē viņš nav piedzīvojis neko tik baisu.
Brusa pauda: "Cietuši ir pilnīgi visi. Paldies Dievam, nav cilvēku upuru šeit, vismaz nav dzirdēts, ka būtu cilvēku upuri šeit. Bet īpašumi ir ļoti cietuši, gan sākot ar privātām mašīnām, kuras atradās laukā uz ielas, gan mājas. Protams, arī sējumi. Lauksaimniecības sējumi šeit ir vai nu pilnībā iznīcināti, vai daļēji cietuši ļoti, ļoti lielā platībā."
Saimnieks stāstīja, ka saimniecībā audzē ziemas kviešus, rapšus un arī zirņus. Līdz negaisa sākumam viņi paspējuši nokult aptuveni 25% no kopējās platības.
Brusa norādīja: "25% vairs nav kuļami. Ir pilnībā iznīcināti. Visvairāk ir cietuši zirņi, visi sējumi – 180 hektāri pilnībā aizgājuši bojā. Arī vēl nenokultās rapšu platības ir iznīcinātas, – kaut kur ir pilnībā un kaut kur daļēji. Un arī ir 100 hektāri kvieši [iznīcināti]."
Desmit minūšu braucienā no saimniecības "Strazdi" uz Tērvetes pusi Latvijas Televīzija manīja arī mazsaimniecību, kur tika audzēta labība un dažādi dārzeņi. Saimniecības "Virtuves burvestības" īpašnieks Normunds Vilciņš stāstīja, ka postījumi ir mērāmi 100% apmērā.
"Raudāt gribas, jūs piedodiet man. Jo ir jau kāda trešā diena, vēl joprojām, kā jūs redzat, gāž lietus. Mēs te cīnāmies iespēju robežās, bet ir grūti.
Mums nav vairs vispār nekā! Ražas nav, mājas nav. Vispār vairāk nekā vairs nav. Tev ir jāsāk dzīve reāli no jauna. Man ir 55 gadi, un tagad šī dzīve man ir jāsāk no jauna," sacīja Vilciņš.
Vilciņš 10 minūšu ilgo negaisu salīdzināja ar šausmu filmu: "Visas siltumnīcas ir iedzītas zemē. Tur bija visi tomāti, pipari. Tas viss ir iedzīts vienkārši zemē. Tā vienkārši vairs neeksistē."
Latvijas Televīzija novēroja, ka pašvaldības pārstāvji apbraukā saimniecības un arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis stāstīja, ka ir apbraukājis daļu no padomes biedru saimniecībām.
"Viņiem ir ļoti daudz sarežģītu darbu, ar ko ir jātiek galā.
Nav jau tā, ka ir tikai lauki bojāti. Ir saimniecības ēkas, graudu novietnes, kūtis, dzīvojamās mājas un ofisu mājas. Lauki, ko pēc platības rēķina, bija aptuveni 30 000 hektāri, kas varētu būt skarti," atzīmēja Gūtmanis.
Kamēr vēl visi zaudējumi tiek aprēķināti, divas nedēļas lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt savu īpašumu postījumu apmērus un pēc 25. augusta Zemkopības ministrija aprēķinās kopējos zaudējumus.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērkona negaisa dēļ saņēmis aptuveni 300–330 izsaukumu. Tiek ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem. Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem.
