Ukrainai nākamgad būs milzīgs izaicinājums "savilkt galus kopā"; iespējams, pat vēl lielāks, nekā tas ir bijis šogad.
Ukrainas Ministru kabinets pagājušā piektdienā nodeva parlamentam nākamā gada valsts budžetu skatīšanai otrajā lasījumā. Un tāpat kā vispārējā iebrukuma pirmajā gadā un šogad, arī nākamgad Ukraina plāno savu budžetu ar rekordlielu deficītu.
Ukraina ir atkarīga no starptautisko partneru atbalsta
Kopējie ienākumi plānoti 1768 miljardu hrivnu (45,7 miljardi eiro), bet izdevumi 3355 miljardu hrivnu (86,9 miljardi eiro) apmērā. Pilnīgi visus pašu ienākumus Ukraina plāno izmantot armijas finansēšanai un aizsardzības vajadzībām.
"Viss, ko Ukraina iegūst nodokļos, muitā, nodevās un privatizācijā, tiek izmantots aizsardzības vajadzībām," stāsta Ukrainas Augstākās radas Budžeta komitejas vadītāja Roksolana Pidlasa.
"Neviens no mūsu partneriem, ieskaitot Eiropas Savienību, nav piekritis finansēt armiju tiešā veidā. Ikgadējie aizsardzības izdevumi šogad pieaugs līdz gandrīz 52 miljardiem ASV dolāru, kas nozīmē, ka mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā palielināt iekšzemes ienākumus."
"Mēs esam iecerējuši novirzīt daļu ienākuma nodokļa daļas no pašvaldību budžeta uz valsts budžetu. Mēs plānojam divkāršu privātā ienākuma nodokļa paaugstināšanu bankām, un diemžēl mums ir uz laiku jāaptur valsts autoceļu fonds."
Ukrainas armijas un valsts aizsardzības finansēšanai kaut vai šā gada līmenī ir nepieciešama milzīga summa – tie ir 1680 miljardi hrivnu (43,5 miljardi eiro), kas tiek knapi nosegta ar visiem plānotajiem ienākumiem no nodokļiem un citos veidos.
Savukārt pārējās valsts vajadzības, kādu ir daudz un lielas – sociālajā jomā, veselībā, izglītībā, valsts pārvaldē un daudz kur citur – plānots finansēt no naudas, ko iecerēts iegūt no starptautiskajiem sadarbības partneriem.
Jādomā arī par "plānu B"
Kopumā papildus nepieciešamā summa ir ap 42 miljardiem ASV dolāru. Lielākie atbalstītāji līdz šim ir bijuši Eiropas Savienība, ASV un Starptautiskais Valūtas fonds, taču Ungārijas un Slovākijas amatpersonu izteikumi raisa jautājumus, vai Eiropas Savienībai izdosies iekšēji vienoties par šo svarīgo atbalstu nepieciešamā apmērā.
Tāpat arī ASV prezidenta vēlēšanas raisa jautājumus, vai saglabāsies Ukrainai tik nozīmīgais ASV atbalsts.
Līdz ar to nākamais gads Ukrainai finansiālā ziņā izskatās ļoti, ļoti sarežģīts.
Papildus ārējam finansējumam valdība gan plāno aizņemties vietējā tirgū, taču valsts budžetā iestrādātais paredz, ka starptautiskie partneri turpinās atblastīt Ukrainu arī finansiāli un ļoti ievērojamos apmēros.
Ukrainai būtu vajadzīgs arī "plāns B", ja tomēr partneru atbalsts nebūs nepieciešamajā apmērā. Pubiski šis "plāns B" nav nosaukts, bet vietējos medijos šis jautājums jau ir aktualizēts.
Ukrainas amatpersonas sola – ja būs jāņem nost no izdevumiem, tad centīsies neaiztikt pensijas un sociāli maznodrošinātos, bet meklēs iespējas citur, kur vēl ko griezt nost.
Ukrainas ekonomikā prognozē izaugsmi
Taču pirmā un galvenā prioritāte ir finansēt armiju un valsts aizsardzību, kurā ietilpst arī, piemēram, robežsardze, Nacionālā gvarde, drošības dienesti un citi, kas rūpējas par valsts aizsardzību. To galveno prioritāti jau vairākkārtīgi atzīmējis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Valsts resurss, budžeta resurss, mūsu uzmanības un emociju resurss, mūsu pūļu resurss – tas viss ir nepieciešams mūsu uzvarai."
"Es teikšu vēlreiz: mēs visi redzam, ka cilvēki pieprasa, lai budžeta līdzekļi tiktu virzīti nevis ielu bruģēšanai un remontam, bet gan aizsardzības atbalstam. Tā tam arī ir jābūt. Visi resursi ir jāvelta tam, lai Ukraina kļūtu stiprāka."
Budžeta plānu nākamajam gadam Ukraina sagatavojusi, prognozējot, ka nākamgad Ukrainas ekonomika attīstīsies labāk nekā šogad, attiecīgi iekšzemes kopprodukts pieaugs par 5%. Šogad ir gaidāms 2,8% pieaugums.
Nākamgad Ukrainā plānots arī pakāpeniski celt minimālo algu līdz 8000 hrivnām, kas ir 208 eiro.
