Tā kā pārtikas produkti nav iekļauti aizliegto preču sarakstā, eksperti šo vērtē kā ētiskas dabas jautājumu, sakot – katrs pircējs ar savu maciņu var balsot par vai pret. Pircēji gan bieži vien marķējumā, kas rakstīts mikroskopiskiem burtiem, nemeklē, kas ir produkta ražotājvalsts.
"Mego" veikalu plauktos joprojām gozējas Ļeņingradas apgabalā ražota tēja, Krievijā ražota adžika, arī saulespuķu sēklas ir no Krievijas.
Krievijā ražotu pārtiku plašā klāstā var nopirkt arī veikalos "Beta", kas gan nav plaši izplatīts veikalu tīkls – Rīgā un novadu pilsētās atrodas vien pāris veikali. Arī zemo cenu veikalos "Mere" pieejamas agresorvalstu preces. Jāatgādina, ka šī zīmola veikali Latvijā tika atvērti pirms diviem gadiem un to īpašnieki ir Krievijas uzņēmēji.
Pie veikaliem sastaptie pircēji saka, ka Krievijas preces nepērk. Daļa uzsver – ar karodziņiem vajadzētu skaidri norādīt, kurā valstī prece ražota.
Tikmēr pārtikas tirgotāju runasvīrs, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis zina teikt, ka lielākie veikalu tīkli Krievijas un Baltkrievijas preces netirgo:
"Lielie tīkli kopš kara sākuma ētikas apsvērumu dēļ visas piegādes [pārtrauca], un preču, kas bija no piegādātājiem no šīm valstīm, veikalos praktiski nav. Tās redzam kādā no zemo cenu tīkliem, tās ir mazajos veikalos un pierobežā. Ja kādos veikalos ir šādas preces, tās piegādā vairumtirgotāji, un te būtu jājautā, kāds ir viņu ētikas slieksnis. Arī graudu skandāls bija pietiekami liels, un ir atrodamas maiznīcas, kas importējušas graudus, un to nezinām, kādu maizi kādreiz ēdam, vai tur iecepti agresorvalstu graudi."
"Jābūt spiedienam uz šiem tirgotājiem, pārstrādātājiem un ražotājiem," pauž Krūzītis.
Eiropas Savienībā pārtikas imports no Krievijas un Baltkrievijas nav aizliegts. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris domā, ka situācija jāmaina.
"Šobrīd LTRK pozīcija – [panākt] pēc iespējas plašu tirdzniecības saišu saraušanu ar Krieviju un Baltkrieviju un pēc iespējas plašu importa un eksporta ierobežojumu īstenošanu," viņš bilst.
LTRK arī atbalstītu papildu nodokļa uzlikšana tiem, kas sadarbojas ar agresorvalstīm.
"Šo iniciatīvu atbalstām pat plašākā tvērumā, to attiecinot gan uz precēm, gan pakalpojumiem attiecībā uz Krievijas Federāciju un arī Baltkrieviju. Bez liekas kavēšanās būtu jāskatās tālāk uz iespējami plašāku tirdzniecības saišu saraušanu. Nākamajā solī jāskatās, kuras būtu tās tranzīta grupas, par kurām mums būtu jārunā jau ar saviem tuvākajiem partneriem Baltijas valstīs, Somijā un Polijā, un tad ar šo pozīciju jāstartē Eiropas institūcijās, un no politiķu puses to īstenot pēc iespējas ātrāk," rīcības scenāriju ieskicē Lielpēteris.
Līdz šim humānu apsvērumu dēļ Eiropas Savienība sankcijām nav pakļāvusi pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no Krievijas, tomēr redzams, ka Krievija ļaunprātīgi izmanto pārtiku kā ieroci sava terora uzturēšanā.
Zemkopības ministrijas informācija liecina – pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos Eiropas Savienībā no Krievijas ievesta pārtika un lauksaimniecības preces par 2,2 miljardiem eiro.
Latvija ierindojas to sešu valstu vidū, kas ievedusi visvairāk. Pārtiku ievedis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums.
Tikmēr Zemkopības ministrijā jau sagatavots likumprojekts par importa aizliegšanu no Krievijas un Baltkrievijas, un drīzumā tas būs jāvētī Saeimas deputātiem.
