Latvijas Banka paziņojumā medijiem informēja, ka vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27,1 % no IKP. Tas ir daudz mazāk nekā lielākajā daļā Eirozonas valstu – mazāk ir tikai Īrijā.
Uzņēmumiem tas nozīmē atlikt attīstības plānus vai no tiem atteikties. Latvijas Banka lēš – no vairāk nekā 170 tūkstošiem uzņēmumu kredīts vai līzings ir tikai 20 tūkstošiem.
Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē, norādīja Latvijas Banka.
Pārskatā secināts, ka sarūkošā kreditēšanas aktivitāte uzņēmumu segmentā ir lielākā mērā saistāma ar ierobežoto finansējuma pieejamību, nevis ar uzņēmumu vēlmi un spēju aizņemties.
Proti, tas, ka vienlaikus ar uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanos ir novērojams kreditēšanas aktivitātes kritums, liecina par kredītu pieejamības pasliktināšanos.
Mājsaimniecību finansiālā situācija un spēja uzņemties saistības ir krietni uzlabojusies, tomēr tas nav atspoguļojies nozīmīgā mājokļu kreditēšanas aktivitātes kāpumā. Jaunu mājokļu būvniecības aktivitāte ir krietni zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tā iemesli meklējami vairākās strukturālajās nepilnībās, piemēram, ar būvniecības procesu saistītajos birokrātiskajos šķēršļos, kā arī samērā augstajās kredītu procentu likmēs un kredītu nepieejamībā reģionos.
Uz jautājumu, vai, vienkārši runājot, tas nozīmē, ka bankas nedod naudu ne uzņēmumiem, ne iedzīvotājiem, LB Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts intervijā Latvijas Radio atzina:
"Tik vienkārši tas arī nav. Vienlaikus jāsaprot, ka mums uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vāja finansiālā situācija, ir augstāks nekā vidēji eirozonā un arī ēnu ekonomikas izplatība ir krietni lielāka nekā citviet eirozonā. Līdz ar to mums nav tāda potenciālas kā citās rietumvalstīs, bet potenciāls mums ir. Vaina ir abās pusēs."
Vilerts uzsvēra, ka situācijas uzlabošanai būtu jāveicina konkurence, tas nozīmē, ka ir jānojauc šķēršļi, kas to kavē. Latvijas Banka strādā pie likuma grozījumiem, lai atvieglotu pārfinansēšanas darījumus starp bankām.
"Proti, ja mums uzrastos ambiciozs spēlētājs, kas vēlētos pie sevis pārvilināt klientus, viņš šobrīd saskartos ar lielām izmaksām un grūtībām," paskaidroja Vilerts.
Pieaug arī procentu likmes
Pieaugušas arī procentu likmes – tās Latvijā ir augstākas nekā vidēji Eirozonā. Uzņēmumu kredītiem vidējā likme Latvijā ir 5,3 %, Eirozonā – 4,2 %. Un, ja aizdevums mērāms miljonos, ietekme ir jūtama. Vēl lielāka likmju atšķirība ir mājokļu kredītiem. Latvijā vidēji 5,3 %, Eirozonā – 3,5 procenti.
Šīs atšķirības, pēc Latvijas Bankas domām, nevar izskaidrot ne ar kredītu kvalitāti, ne ar finansējuma piesaistes izmaksām. Turklāt Latvijā visdrošākajiem mājokļu kredītiem – tādiem, kam ir zemākais risks, ka nevarēs tos atmaksāt un līdz ar to likmēm būtu jābūt mazām, tās ir lielākas nekā vidējās likmes daudzviet Eiropā.
Un te neglaimojošs Latvijas Bankas secinājums – Latvijā vismaz mājokļu kredītiem eksistē procentu likmju "grīda", mazāk par kuru kredītus nedod neatkarīgi no tā, cik drošs klients.
Vienlaikus secināts, ka Latvijā pārkreditēti tiekot tikai ap 2 % kredītu. Eiropā – krietni vairāk. Tur iespējamie vaininieki – gan banku komisijas, gan notāru izmaksas, gan zemesgrāmatas nodevas.
Viens no augsto procentlikmju un zemās pārkreditēšanās aktivitātes cēloņiem varētu būt banku sektora konkurences trūkumi. Četras lielākās bankas – "Swedbank", SEB, "Luminor" un "Citadele" – iekarojušas lielāko daļu tirgus. 2012. gada janvārī no katriem mājokļu iegādei aizņemtajiem 100 eiro 79 bija no lielā četrinieka, bet šā gada vasarā no 100 mājokļa kredītam ņemtajiem eiro jau 98 ar pusi nāca no kādas no šīm četrām bankām.
