Sarakstā ir pavisam 10 tehnoloģijas, no kurām četras Brisele ir izcēlusi kā īpaši riskantas, ja tās nonāk nepareizās rokās vai ja to jomā Eiropa kļūst pārāk atkarīga no kāda konkurenta.
Šīs četras jomas ir pusvadītāju tehnoloģijas, ieskaitot mikroshēmas; mākslīgā intelekta tehnoloģijas, ieskaitot objektu atpazīšanu; kvantu tehnoloģijas, ieskaitot kvantu sakarus, sensorus un radarus; un biotehnoloģijas.
Today we are de-risking our economy by identifying 10 areas of #CriticalTechnologies⤵️
— Thierry Breton (@ThierryBreton) October 3, 2023
A major step for our #resilience.
Europe is adapting to the new geopolitical realities, putting an end to the era of naivety & acting as a real geopolitical #power. pic.twitter.com/Q9Rt1nkfoU
Būtībā runa ir par Eiropas ekonomisko drošību, kam Eiropa pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas sāktā kara pievēršas īpaši.
"Tehnoloģijas šobrīd ir ģeopolitiskās konkurences centrā. Eiropas Savienība grib būt spēlētājs, nevis spēļu laukums, un tāpēc mums nepieciešama vienota Eiropas pozīcija, kas balstīta kopīgā risku izvērtējumā," uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidente Vera Jourova.
Runa ir gan par šādu ražotņu izveidošanas bloķēšanu, gan par jaunu piegāžu ķēžu veidošanu, lai mazinātu atkarību no viena piegādātāja. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no tā, kā šie principi tiks pārvērsti praksē.
Tagad šis "kolektīvo risku novērtējums" tiks izanalizēts kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pagaidām to vidū nav vienprātības, jo daži uzskata, ka sarakstam jābūt divreiz garākam, citi – gluži pretēji, ka jebkādi ierobežojumi jāsamazina.
Nīderlande šogad paziņoja par mikroshēmu ražošanas iekārtu eksporta pārtraukšanu uz Ķīnu, bet tas notika tikai pēc ASV spiediena. Eiropa vēl līdz galam nav pieņēmusi domu par kritisku svarīgo tehnoloģiju protekcionismu.
