Kritums lielākajās nozarēs, būtisks kāpums ierīču remontā
Ražošanas apjoma kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,7%, apstrādes rūpniecībā – par 4,7%, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,7%, samazinoties koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjomam un gāzes piegādei patērētājiem.
Produkcijas apjoms saruka divās no trīs pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā,
izņemot mašīnas un iekārtas (attiecīgi par 7% un 4,5%). Ražošanas apjoms samazinājās arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 31,6%, dzērienu ražošanā – par 2,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10,4%, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju (automobiļu detaļu un piederumu) ražošanā – par 0,7%.
Būtisks produkcijas apjoma kāpums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē – par 40%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%.
Pieaugums novērots arī elektrisko iekārtu ražošanā – par 4,3%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 16,3%, ķīmisko vielu ražošanā – par 11,2%, kā arī pēc īpatsvara otrā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā – par 5,4%.
2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2023. gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6%. Ražošanas apjoma pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,5%. Savukārt kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6%.
2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 2,8%. Apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 4,9% un eksportā – par 1,6% (tai skaitā eirozonā – par 3,4%, bet ārpus eirozonas – par 0,1%).
2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2023. gada maiju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli koriģētiem datiem samazinājās par 3,7%.
Vietējā tirgū apgrozījuma kritums par 3,8%, bet eksportā – par 3,7% (tai skaitā eirozonā – par 7,6%, ārpus eirozonas – par 0,2%).
Saskatāmas remdenas cerību vēsmas
Finanšu ministrijā (FM) norādīja, ka šā gada jūnijā apstrādes rūpniecības apjomi gada griezumā samazinājās jau septīto mēnesi pēc kārtas. Uzņēmēji aptaujās norādījuši, ka pārliecinoši nozīmīgākais negatīvais faktors nozarē ir nepietiekamais pieprasījums.
Ir virkne nozaru, kam šobrīd neiet labi. Procentu likmju celšana Eiropā un Ziemeļvalstīs ir spēcīgs pretvējš attiecīgo valstu nekustamā īpašuma sektoram un būvniecībai.
Arī attiecīgi apstrādes rūpniecības nozares Latvijā, kas eksportē ar būvniecību un mājokļa uzlabojumiem saistītās preces, ir bijušas vienas no galvenajām cietējām pēdējā gada laikā, norādīja "Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija.
"Pieprasījuma atgriešanās vēl nav manāma – apstrādes rūpniecības uzņēmumi jau gadu min pieprasījumu kā galveno šķērsli biznesa attīstībai. Kaut gan atkopšanās no zemākajiem līmeņiem ir vērojama, pasūtījumu un eksporta pasūtījumu apjoms joprojām tiek vērtēts kā zems," norādīja ekonomiste.
Viņa atzīmēja, ka pieprasījuma kritums spiež mazināt gala produkta cenas, bet peļņas maržas kādu laiku var balstīt fakts, ka izejvielu cenas sarūk, ko pamazām sāk just arī uzņēmumi izmaksu pusē.
"Grūto laiku beigas lielai daļai apstrādes rūpniecības apakšnozaru gaidāmas vien tad, kad atjaunosies mājokļu un būvniecības sektors eksporta tirgos. Te svarīga ir centrālo banku politika. Likmju kāpumam drīzumā apstājoties, situācija stabilizēsies, bet lielāku pozitīvo grūdienu sagaidīsim tad, kad likmes sāks rukt," norādīja Zorgenfreija.
Arī FM atzīmēja, ka situācija nozarē turpmāk būs atkarīga no ekonomiskajiem procesiem Eiropā, kā arī uzņēmējiem joprojām aktuāla būs ražošanas izmaksu samazināšana, lai konkurētu ar ražotājiem Eiropā un ārpus tās.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtēja, ka
jaunākajos rūpniecības noskaņojuma datos saskatāmas remdenas cerību vēsmas, bet kopumā turpmākajos mēnešos nav gaidāma ne strauja situācijas uzlabošanās, ne pasliktināšanās.
Pēc ekonomista teiktā, šā gada pirmajā pusē ir "atslābušas" iepirkuma un pārdošanas cenu šķēres pārtikas pārstrādē un ar metāliem saistītajās nozarēs, kā arī ir cerība, ka gada otrajā pusē sāks uzlaboties šobrīd ļoti bēdīgā rentabilitāte kokapstrādē.
"Jāņem vērā, ka viena, otra nozare, kurā mēs šobrīd redzam diezgan strauju pieaugumu, varētu būt saistīts ar to, ka tās nozares atsevišķi uzņēmumi turpina aktīvi darboties Krievijas tirgū, kur potenciāli dažādi, gan tiešu sankciju dēļ, gan sabiedrības ietekmē, nu, šīs iespējas varētu pamazām izgaist, kas nozīmē to, ka tas turpinās veidot spiedienu uz kopējo aktivitāti nozarē, jo ir skaidrs, ka sadarbība ar Krieviju, tā vai savādāk, tā kļūs aizvien sarežģītāka," sprieda "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Pēc viņa teiktā, normalizējoties inflācijai, izvairoties no satricinājumiem enerģijas resursu tirgū un samazinoties banku kredītu procentu likmēm, aktivitāte nozarē sāks atgriezties.
