ĪSUMĀ:
- Eiropā, tostarp Latvijā, krietni jāpalielina vēja enerģijas parku skaits.
- Liela daļa projektu joprojām ir saskaņošanas stadijā.
- Vēja enerģētika nozare Eiropā saskaras ar vairākām problēmām un izaicinājumiem.
- Eiropas Komisija sola palīdzēt valstīm digitalizēt būvatļauju procesus un atvieglot pieeju aizdevumiem.
- Ar vēja parkiem cer mazināt atkarību no naftas un gāzes.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus klimata un atjaunīgās enerģijas jomā, Eiropai ir krietni jāpalielina vēja enerģijas parku izveide. Tas īpaši attiecas arī uz Latviju.
EK uzskata, ka viens no lielākajiem šķēršļiem tam ir lēns un sarežģīts atļauju izsniegšanas process. Projekti ieslīgst dažādos iebildumos un nesaskaņās starp iesaistītajām pusēm.
Publiskas kaislības ap jūras vēja parkiem pie Igaunijas un Latvijas tam ir labs piemērs.
Industrijai nopietni izaicinājumi
Statistika liecina, ka šobrīd Eiropā saskaņošanas stadijā esošo vēja parku kopējā jauda ir četras reizes lielāka nekā to projektu jauda, kas pašlaik tiek celti.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Marošs Šefčovičs uzskaitīja virkni citu problēmu, ar kurām saskaras vēja enerģētikas nozare:
"Mēs vēlamies, lai vēja enerģija turpinātu būt Eiropas veiksmes stāsts gan no enerģētikas, gan no industrijas viedokļa. Tomēr mūsu industrija tagad saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: nepietiekamu un neskaidru pieprasījumu, lēnu un sarežģītu atļauju izsniegšanas procesu, izejmateriālu pieejamības trūkumu, augstu inflāciju un preču cenām, nelabvēlīgiem nacionālo iepirkumu konkursu nolikumiem, pieaugošo spiedienu no starptautiskiem konkurentiem un apmācīta darbaspēka pieejamības riskiem."
EK sola ne tikai palīdzēt digitalizēt jaunu vēja parku būvatļauju izsniegšanas procesu, bet arī sniegt ieteikumus, kā valstis varētu uzlabot izsoļu procedūru un atvieglot pieeju aizdevumiem jaunu projektu attīstībai.
Iecere mazināt atkarību no naftas un gāzes
Tīru pašmāju enerģijas avotu attīstība ir būtiska arī, lai Eiropa varētu mazināt atkarību no naftas un gāzes. Enerģētikas komisāre Kadri Simsone sacīja, ka atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas var uzskatīt par veiksmīgu piemēru.
Dati rāda – 2021. gadā Eiropas valstis patērēja 155 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes, bet pērn tie bija aptuveni 80 miljardi kubikmetru, bet šogad ap 45 miljardiem. Krievijas naftas imports ir samazinājies par 90%.
"Atkarība no Krievijas naftas, gāzes un oglēm ir būtiski samazinājusies. Ir mainījies arī Eiropas gāzes piegādātāju ģeogrāfiskais izvietojums. Sašķidrinātā dabasgāze tagad spēlē krietni nozīmīgāku lomu Eiropas gāzes patēriņā. Tādi jauni rīki kā pieprasījuma samazinājums, uzglabāšanas politika un kopīgie iepirkumi ir nesuši veiksmīgus rezultātus," pauda Simsone.
EK cer, ka smagākā enerģētikas krīzes daļa varētu būt jau aiz muguras. Tagad ir jāstrādā, lai uzņēmumiem un iedzīvotājiem būtu pieejama lēta un tīra enerģija, tostarp no vēja parkiem.
Ja skatāmies plašāk, tad, lai sasniegtu ambiciozos klimata mērķus, papildu pūles ir jāpieliek arī daudzās citās nozarēs, sacīja nesen ieceltais klimatrīcības komisārs Vopke Hukstra:
"Mēs esam uz pareizā ceļa, bet mums ir jāpaātrina temps. Klimata pārmaiņas jau tagad arvien spēcīgāk, biežāk un arvien dažādākās vietās ietekmē cilvēkus un dabu. Eiropa sasilst divreiz ātrāk nekā pasaule vidēji. Aizvadītais gads ir nesis arvien vairāk ekstremālu dabas notikumu – sausumu, meža ugunsgrēkus, kā arī plūdus un karstuma viļņus."
Pērn 39% elektroenerģijas Eiropas Savienībā tika saražoti no atjaunīgajiem energoresursiem. Mērķis ir, lai 2030. gadā no šādiem resursiem nāktu vismaz 42,5%.
Latvijai EK iesaka paātrināt ekonomikas dekarbonizāciju.
