VIDEO: Junkera ikgadējā runa un debates par stāvokli Eiropas Savienībā

Ja ne gluži karaļa, tad Eiropas Savienībai (ES) svarīga līdera runa gan trešdien, 13. septembrī, būs klausāma Eiropas Parlamentā Strasbūrā. Tur Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers nāks klajā ar ikgadējo uzrunu par Eiropas Savienības stāvokli. To klātienē noklausīsies Eiropas Parlamenta deputāti un komisāri, žurnālisti, bet tiešraidē internetā varēs dzirdēt jebkurš interesents.

Žans Klods Junkers Eiropas Savienību uzrunās brīdī, kad aiz muguras ir smagākā ekonomikas krīzes fāze, taču valstīm ir jauni izaicinājumi, piemēram, terorisms, drošība, imigrācija, „Brexit” un šķelšanās starp bloka valstīm, kuras vēlas saslēgties ciešākun tām, kuras prasa lielāku neatkarību. Uzruna, kam sekos Eiropas Parlamenta debates, sāksies jau desmitos no rīta pēc Latvijas laika. Tās varēs vērot tiešraidē Latvijas Televīzijas 1. kanālā (LTV1).

Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera rudens uzruna ir kā pirmā septembra zvans jaunajam politiskajam cēlienam un mācību stundām, kuras neizbēgami sekos.

Tā ir reize, kad no viņa kā Eiropas Komisijas un būtībā Eiropas Savienības valdības vadītāja, ja komisāru kolēģiju varam salīdzināt ar Ministru kabinetu, sagaida ne tikai iepriekšējā gada izvērtējumu, bet arī gluži jaunas idejas, kuras dzirdot, vajadzētu iemirdzēties eiropiešu acīm.

 

 

Pērn Junkers pievērsās kopīgai Eiropas vienotības idejai un problēmām

Aizvadītajā gadā savā teju 50 minūšu ilgajā uzrunā Eiropas Parlamenta amfiteātra veida zālē Junkers rosināja veidot „pozitīvu darba kārtību nākamajiem 12 mēnešiem”. Junkera uzruna bija visai emocionāla un nopietna un bez viņam tik raksturīgajiem jokiem un asprātībām, ar kurām viņš neskopojas teju vai katrā preses konferencē.

Viņš pieskārās plašam jautājumu lokam. Sāka ar Eiropas nesenāko aktualitāti – ''Brexit'', sakot, ka tas Eiropas ideju nesagraus. Īpašu uzmanību interneta sociālajos tīmekļos izpelnījās Junkera frāze, kuru viņš attiecināja uz ''Brexit'' rezultātā Lielbritānijā samilzušo naidu pret viesstrādniekiem.

Junkers pievērsās kopīgai Eiropas vienotības idejai un problēmām, ko rada arī pašu dalībvalstu attieksme, pārmetot dalībvalstu līderiem, ka pašmājās viņi izmanto Briseli kā peramo zēnu, noveļot visu vainu uz ES par pašu neizdarībām un kļūdām.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs rosināja gluži jaunu ideju, proti izveidot Eiropas solidaritātes vienību, kurā varētu darboties brīvprātīgi jaunieši, kuri varētu palīdzēt situācijās un vietās, kur tas būtu nepieciešams, piemēram, bēgļu krīzē. Solidaritātes ideju Junkers piesauca, runājot arī par Eiropas cīņu pret terorismu. Viņš solīja ātrāk izveidot Eiropas kopējo robežapsardzes dienestu.

 

No Junkera gaida pozitīvo darba plānu

Šādu līdzīgu Junkera „pozitīvo darba plānu” sagaida arī šoreiz par spīti „Brexit” ēnai, kas arvien klājas pār Eiropu, un faktiski jo īpaši tādēļ. Kā izdevumam „Politico” izteicies viens no Eiropas Parlamenta ietekmīgāko politisko grupu pārstāvjiem, Junkeram vajadzētu fokusēties uz 27 Eiropas Savienības dalībvalstu nākotni. Laikraksts norāda, ka

šoreiz uzrunas moto būs „Kuģošana pa vējam”, cenšoties norādīt uz Eiropas Savienības augšupeju par spīti dažādiem pārbaudījumiem.

Sagaidāms, ka Junkers izcels nesenākos veiksmes stāstus, kas iedragājuši eiroskeptiķu mērķtiecīgi nostiprinātos mūrus, proti – centriskā Emanuela Makrona uzvaru Francijas prezidenta vēlēšanās, krietni apsteidzot eiroskeptisko Marinu Lepēnu. Kā arī galēji labējā un eiroskeptiskā Gērta Vīldersa zaudējumu Nīderlandes valdības vēlēšanās, tā arī neiegūstot solīto un gaidīto balsu rekordu.

Zināms, ka Junkers pievērsīsies visas Eiropas Savienības nākotnes idejai, jo vēl martā viņš piedāvāja piecus Eiropas Savienības attīstības scenārijus, nododot tos dalībvalstu rokās. To vidū bija gan daudz ciešāka Eiropas Savienības integrēšanās, gan arī iespēja valstīm, kuras vēlas turēties tālāk un neskriet citām līdzi, piemēram, nesteigties ar eiro ieviešanu, izvēlēties lēnāku gaitu. Daudzi šajos piedāvājumos saskatīja vairāku ātrumu Eiropas ideju, kas varētu novest pie Eiropas Savienības nevienlīdzīgas attīstības.

Paredzams, ka viena no jaunām Junkera idejām būs arī Eiropas Savienībai vairs nekoncentrēties uz divpusējiem investīciju līgumiem, bet gan izsvērt daudzpusēju līgumu attīstīšanu, veidojot vienotu investīciju organizāciju. Būtībā šajā ziņā spert soli pretī vēl vienam dziļākas Eiropas Savienības integrācijas procesam.

Taču Eiropas Savienībā joprojām ir daudz vājo punktu. Arī bez „Brexit”, kas pats par sevi nav iedvesmojošs process. Terorisms, kas Eiropas pilsētas pēdējā laikā iedragājis kā nekad iepriekš un pret kuru joprojām nav rasts efektīgs ierocis. Arī imigrācija, lai gan savu dramatiskāko pīķa punktu ir piedzīvojusi, joprojām paliek milzīga problēma. Sarežģītās attiecības ar Krieviju, pret kuru arvien īsteno sankcijas, un daudz citu lietu. Un par to visu gaidīs arī Eiropas Komisijas prezidenta vērtējumu.

Eiropas Komisijas prezidenta uzruna būs kā Eiropas Savienības temperatūras rādītājs, proti, vai tā turas pie veselīgās iedaļas.

 

EK prezidenta runai sekos arī citur pasaulē

To klausīsies ne tikai interesenti Eiropā, bet arī citur plašāk pasaulē, arī Krievijā, arī Ķīnā un ASV.

Eiropas Savienība ir globāls spēlētājs par spīti kritikai, ka ekonomiski un inovāciju ziņā tā dažiem reģioniem zaudē.

Runu un uzrunu Eiropas Savienības dzīvē netrūkst. Taču, ja par valsts stāvokli izsakās ASV, Kanādas, Krievijas un citu valstu līderi, tad arī Eiropas Savienībai tāda uzruna ir nepieciešama. Tā, starp citu, ir salīdzinoši nesena tradīcija. Pirmo reizi šādu uzrunu teica iepriekšējais Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, un tas notika pirms septiņiem gadiem 2010. gadā.

Arī visu iepriekšējo uzrunu moto ir bijuši uzmundrinoši – par ciešāku saliedēšanos, dziļāku vienotību, tiesa, vienlaikus un visai satraukti norādot par tās trūkumu. Un tas kārtējo reizi apliecina, ka noturēt Eiropas monolītumu nebūt nav vienkārši, jo valstis ir katra ar savu raksturu un interesēm. Arī ''kuģošana pa vējam”, kā Eiropas Komisijas līderis Žans Klods Junkers mudinās šoreiz, liek domāt, ka Eiropas Komisijas līderis gribēs runāt par komandu, kurai būs šajā kuģī vieta, ja vien tā būs gatava klausīt kapteinim.

"Eiropa ir ļoti labā garastāvoklī, ir pozitīva noskaņa – mums veicās vairākās nacionālajās vēlēšanās pret populistiem, pret eiroskeptiķiem kā piemēram Francijā," norāda Eiropas Parlamenta Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers. "Mums ir labi ekonomiski rādītāji beidzot – izaugsme. Mēs esam labā kondīcijā. Tas ir pamats, uz kura varam būvēt Eiropas nākotni. Attiecībā un gaidāmo Eiropas ārpolitiku un aizsardzības savienību, kas ir ļoti svarīga, lai parādītu Putinam mūsu spēku – Junkeram būs rīt jauni priekšlikumi," saka Vēbers.

Viņš norāda, ka pat "Brexit" nevar būtiski ietekmēt noskaņojumu Eiropā. ''"Brexit" visiem visā Eiropā parāda, ka ir labāk turēties kopā, nevis izstāties. Jo Londonai šobrīd ir daudz ekonomisku problēmu. Mēs redzam, ka valsts ir iekšēji sašķelta – Skotija atbalsta Eiropas Savienību, Anglija un Velsa ir pret. Tāpēc "Brexit" mums šobrīd palīdz – jo parāda, ka nevis Eiropai, bet gan Londonai ir liela problēma," saka Vēbers.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti