Šādu tēzi jau iepriekš izvirzījuši politikas vērotāji un tagad visai pārliecināti ir paši Vācijas sociāldemokrāti.
Vācu deputāts Džo Linens medijiem paudis, ka sociāldemokrāti pilnīgi noteikti prasīs, lai Eiropas komisāra amatam nākamajā sasaukumā izvirza Šulcu. Tiesa gan būs kandidāti no citām partijām, bet Šulcam, lai viņš kļūtu par EK galvu, nāktos iegūt vairākuma EP, gan dalībvalstu atbalstu. Situācija taps skaidrāka tikai pēc EP vēlēšanām 2014. gada pavasarī.
Iepriekš Vācijas sociāldemokrāti bija solījuši, ka savu kandidātu vārdus uz EK prezidenta vietu nosauks līdz nākamā gada janvārim, un pēc jaunākajām ziņām, tas varētu notikt jau nākamā mēneša laikā. Tas, kā lēš politikas eksperti, varētu mudināt arī pārējās, lielākās Eiropas politikā pārstāvētās partijas sarosīties un agrāk nekā plānots nosaukt arī savus kandidātus.
Nākamgad pirmo reizi EK vadību izraudzīsies pēc citas kārtības. Savus kandidātus iepriekš izvirzīs visas EP pārstāvētās politiskās partijas un, iedzīvotāji, balsojot par EP deputātiem, vienlaikus atbalstīs arī Eiropas Komisijas prezidentam izvirzīto kandidātu. Vēlēšanu iznākums tad arī noteiks, kura politiskā bloka politiķis nākamos gadus vadīs EK.
Zināms, ka Šulcam nav spožas attiecības ar Merkeli, taču nolūkā saglabāt valdību, Merkelei varētu nākties atbalstīt Šulcu kā Vācijas kandidātu uz EK posteni.
Lēš, ka tieši Merkelei būs liela ietekme nosakot, kurš būs nākamais, sociāldemokrātu sīvākā konkurenta - Eiropas Tautas Partijas - kandidāta vārds uz EK prezidenta vietu, starp kuriem minēti arī Polijas, Zviedrijas, Somijas un Latvijas premjerministru vārdi.
