Vācija līdz šim uzņēmusi visvairāk bēgļu un ir zināma arī kā iebraucēju sapņu gala mērķis. Pēdējā laikā asas debates par Vācijas lomu bēgļu uzņemšanā raisījušās gan politikas gaiteņos, gan sabiedrībā.
Jaunajiem likumiem, kas regulētu imigrantu un patvēruma meklētāju ierašanos Vācijā, spēkā būtu jāstājas 1.novembrī. Taču Vācijas Tieslietu ministrija nolēmusi šo procesu paātrināt, un jau sestdien, 24.oktobrī, kārtība ir cita. Jaunie nosacījumi paredz stingrāk izvērtēt pieprasījumu pēc patvēruma, kā arī samazināt pabalstus, kas ir vilinoši daudziem imigrantiem no trešajām valstīm.
Atbildīgās iestādes norāda, ka likumu būtība nav sarežģīt kara bēgļu ienākšanu valstī, bet gan atvairīt labākas dzīves meklētājus no tādām valstīm kā Albānija vai Melnkalne, kuri meklē uzturēšanās iespējas Vācijā.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvji medijiem vēstījuši, ka Vācijas nodoms ir aktīvāk sūtīt atpakaļ tos cilvēkus, kuriem drošs patvērums un pabalsti nepienākas. Iepriekš izskanējis, ka Vācija imigrantu deportēšanai atpakaļ varētu izmantot armijas lidmašīnas. Tas presē nosaukts par mēģinājumu vizuāli parādīt, ka valsts ir stingra un nepiekāpīga attiecībā pret ekonomiskajiem migrantiem.
Šie likumi stājas spēkā laikā, kad Vācijas kanclere piedzīvo lielu opozīciju un kritiku no sabiedrības puses par pārāk lielu atvērtību. 215 pilsētu un ciematu mēri Merkelei nosūtījuši kopīgu vēstuli, kurā norāda, ka iespējas uzņemt un izmitināt patvēruma lūdzējus ir izsmeltas un ka viņi ir noraizējušies par valsti.
Jaunākās aptaujas liecina, ka Vācijas sabiedrība ir sašķēlusies teju divās daļās, tomēr nedaudz vairāk ir to, kuri uzskata, ka Merkele nerīkojas pareizi un imigrantu uzņemšana Vācijai ir liels slogs.
Pēdējā laikā Vācijā nodedzinātas arī vairākas ēkas, kurās bija paredzēts izmitināt bēgļus, kā arī sarosījušās dažādas pret imigrāciju vērstas organizācijas, kas sarīkojušas arī plašas demonstrācijas.
Merkeles pārstāvji arī atklājuši, ka svētdien paredzētā Eiropas Savienības un Balkānu valstu ārkārtas sanāksme Briselē ir pirmām kārtām Merkeles rosināta, jo Vācija vēloties ātri rast risinājumu tam, kā nostiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas.
Taču Vācija nav vienīgā, kur deg bēgļu centri un aktivizējušās antiimigrācijas grupas. Arī Zviedrijā pie Stokholmas nodedzināts topošais bēgļu centrs. Policija sākusi izmeklēšanu par ļaunprātīgu dedzināšanu. Ēkās, kas agrāk kalpojušas par atpūtas bāzi, bija paredzēts izveidot mājvietas 60 bēgļiem. Zviedrijā līdz šim notikuši aptuveni desmit šādi uzbrukumi.
Zviedrija, tāpat kā Vācija, ir būtisks bēgļu un imigrantu galamērķis. Šogad patvērumu tur pieprasījuši teju 100 000 cilvēku. Zviedrija, kas allaž bijusi ļoti atvērta, turpina uzņemt lūdzējus un izsūtījusi aicinājumu vietējām pašvaldībām un uzņēmējiem palīdzēt nodrošināt mājokļus, kas īpaši nepieciešami, tuvojoties ziemai.
