Sījārto norāda, ka Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju ir spēkā jau kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu un sāka atbalstīt bruņotos separātistus Ukrainas austrumos.
“Ja mēs raugāmies uz pašām sankcijām, tā bijusi neveiksme. Sankcijas nestrādā, tās bijušas neveiksmīgas,” Sījārto pavēstīja intervijā “Euronews”.
Viņš vēsta, ka tirdzniecība starp Vāciju un Krieviju kopš sankciju ieviešanas patiesībā ir palielinājusies.
Draudzīgas attiecības ar Krieviju vēlas uzturēt arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš pagājušonedēļ viesojās Maskavā un tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Kremļa saimnieks solīja arī turpmāk apgādāt Ungāriju ar lētāku gāzi, savukārt Orbāns atzinīgi novērtēja sadarbību ar Putinu. Ungārijas premjers pavēstīja, ka ES sankcijas ir nodarījušas lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai.
Reaģējot uz Krievijas draudiem Ukrainai, virkne Austrumeiropas valstu (Polija, Rumānija, Baltijas valstis) nolēmušas izvietot savā teritorijā papildspēkus no citām NATO dalībvalstīm.
Sījarto uzsvēris, ka Ungārijas gadījumā tas nebūs nepieciešams.
“Mūsu valstī jau ir izvietoti NATO spēki, tā ir Ungārijas armija. Mūsu bruņotie spēki ir gatavi parūpēties par valsts aizsardzību, tāpēc mums nevajag papildspēkus.”
Sījārto aicināja lielvalstis risināt konfliktu ar diplomātijas palīdzību un novērst jaunu “auksto karu”, jo vēsture rāda, ka Centrāleiropas valstis no šāda konflikta būtu tikai zaudētājas.
