Baltkrievijas galvaspilsētā atkal izskanējuši Ungārijas aicinājumi atcelt sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju. Tikmēr pašmājās Ungārija sper arī citus diametrāli pretējus soļus attiecībā uz enerģētisko neatkarību no Krievijas, kā arī citiem jautājumiem. Tie Ungāriju padarījuši par Eiropas Savienības "melno avi" vienotas nostājas meklējumos attiecībās ar Maskavu un Minsku.

Ungārija negrasās saraut saites ar Maskavu

Kā nesenās Ukrainas prezidenta vizītes laikā Briselē pamanīja acīgākie, ļoti siltā Volodimira Zelenska sagaidīšana nebūt nebija universāla – Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns atteicās aplaudēt, sagaidot Ukrainas prezidentu, bet citā brīdī šķietami parāda, ka ir pārāk aizņemts ar papīriem, lai pievienotos Zelenska sveicējiem Eiropadomes sanāksmē.

Orbāna žesti acīmredzami nebija nejauši – kamēr citi Eiropas Savienības un NATO valstu līderi gandrīz vai sacentās, parādot, kurš no viņiem un pirmais apmeklēs Kijivu kara laikā, Ungārijas augstāko amatpersonu delegācija Ukrainas galvaspilsētā tā arī nav sagaidīta.

Pat gluži pretēji – kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto viesojies Maskavā, tiekoties ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, ar kuru citi Eiropas līderi pat nav bijuši gatavi atrasties vienā telpā starptautiskās sanāksmēs. Pagājušonedēļ Sījārto apmeklēja arī Krievijas ciešāko sabiedroto Baltkrieviju.

Baltkrievijas galvaspilsētā Sījārto atkārtoja, cik ļoti skaidri Ungārija nostājusies pret Krievijas un Baltkrievijas sankciju režīmu, kā arī izteica cerību, ka tiks atjaunots Minskas process – neveiksmīgās divu ciklu sarunas par Donbasa statusu, kas noslēdzās ar Krievijas invāziju Ukrainā.

Krievija palīdz būvēt atomreaktorus

"Protams, mēs zinām, kādā starptautiskā kontekstā dzīvojam. Ir skaidrs, ka jūs informēsiet, ka es šeit biju un runāju par miera nepieciešamību un par to man uzbruks starptautiskā liberālā prese, Rietumu politiķi – mani partneri. Visi teiks, cik slikti, ka es atbraucu un piedalījos sarunās ar manu baltkrievu kolēģi. Taču uz to es gribu atbildēt ar vienu lietu – Ungārijas skatu punkts ir viennozīmīgs: komunikāciju kanāliem jābūt atvērtiem, jo, ja mēs tos slēgsim, mēs atteiksimies no cerības par mieru," apgalvo Sījārto.

Ungārijas īpašā nostāja redzama arī jautājumā par enerģētisko neatkarību – kamēr citas Eiropas Savienības valstis steidzamā kārtā centušās samazināt Krievijas lomu enerģijas resursu piegādē, Ungārija noslēgusi jaunu, 12,5 miljardu eiro vērtu līgumu ar Krievijas enerģētikas gigantu "Rosatom" par divu kodolreaktoru būvniecību, Maskavas uzraudzībā paplašinot Paksas atomelektrostaciju.

Ungārija arī cēlusi iebildumus par Zviedrijas un Somijas dalību NATO. Tā iebildusi pret ieroču piegādēm Ukrainai, bet pašu Ukrainu premjerministrs Orbāns nosaucis par nepārvaldāmu, izpostītu vraku, pielīdzinot to Afganistānai, kā arī apsūdzējis Kijivu ungāru minoritātes tiesību apspiešanā.

Ungārija saķildojusies ar Višegradas grupas valstīm

Visi šie komentāri cita starpā radījuši arī būtisku plaisu ar pārējām tā sauktā Višegradas četrinieka Centrāleiropas valstīm – Poliju, Čehiju un Slovākiju.

Orbāns izteicies, ka tas esot emocionāls jautājums, – kamēr ungāri karu Ukrainā saredzot kā konfliktu starp divām slāvu tautām, poļi gribot tajā piedalīties.

"Es varu apstiprināt, ka Polijas un Ungārijas ceļi tagad ir šķīrušies. Taču es nevaru apstiprināt Orbāna teikto par dalību karā Ukrainā, jo Polija tajā nepiedalās. Tas ir karš, kurā ukraiņi karo ar Amerikas, Lielbritānijas, Polijas un gandrīz visu pārējo Eiropas valstu atbalstu, lai aizstāvētu savu suverenitāti," uzsver Polijas premjers Mateušs Moraveckis.

Socioloģiskās aptaujas liecina – šajā gadījumā runa nav tikai par Ungārijas politisko eliti. Lielākā daļa ungāru piekrīt valsts pašpasludinātajam "neliberālās demokrātijas" kursam, kas cita starpā paredzējis ievērojamu kontroles palielināšanu pār medijiem, un vēlas sankciju režīma atcelšanu pret Krieviju.

Valdības sarīkotā balsojumā pa pastu, pēc Orbāna partijas teiktā, par sankciju atcelšanu nobalsoja 97% balsotāju, skaidri parādot, ka Ungārijas pilsoņi nav mierā ar līdzšinējo Eiropas Savienības politiku pret Krieviju, un arī atgādinot, ka vēl ilgstoši viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm būs daudz aktīvāk gatava pieslieties Maskavas politiskajai retorikai un no tās izrietošajai politikai.

Eiropas Savienībai bažas par tiesiskuma ievērošanu

Ungārijas valdībai jau labu laiku ir konflikts ar Eiropas Savienību. Tiesiskuma temats Eiropas Savienībā divu dalībvalstu – Polijas un Ungārijas – kontekstā bijis aktuāls jau vairākus gadus. Eiropas Komisija sākumā aicinājuma formā valstis mēģināja lūgt šo jomu sakārtot. Valstīm nerīkojoties, Eiropas puse nāca klajā ar jauniem risinājumiem – iespēju bloķēt šīm valstīm piekļuvi Eiropas fondiem.

Eiropas Savienības komisārs tiesiskuma jautājumos Didjē Reinderss intervijā Latvijas Televīzijai norāda, ka Eiropas Komisija jau kopš 2020. gada katru gadu publicē tiesiskuma ziņojumu.

"Pagājušā gada izdevumā mēs iekļāvām rekomendācijas visām dalībvalstīm. Un es gribētu teikt, ka Latvija ir labs piemērs – visu laiku teikt to nevar. Bet mēs mēģinām pateikt, ka ir ļoti svarīgi turpināt uz tā paša ceļa – uzlabot un veicināt tiesiskumu. Ir diskusijas par Augstākās tiesas iecelšanu vai kādām ļoti tehniskām lietām. Bet mums ir ļoti labs piemērs par respektu pret tiesiskumu. Tāpat svarīgi ir, ka dalībvalstīm ir tik liela uzmanība uz tiesiskumu."

ES valstīm ir jārāda piemērs

Reinderss atzīst, ka uzmanība jāpievērš arī sistemātiskākām situācijām, kādas ir Polijā un Ungārijā.

"Šajās divās valstīs mēs neizmantojam tikai rekomendācijas tiesiskuma ziņojumā, bet mēs cenšamies izmantot arī citas iespējas, piemēram, pārkāpuma tiesvedība tiesā. Bet vairāk par to – tagad mums ar viņiem ir finansiālas diskusijas. Esam ieviesuši Atveseļošanas plānu pēc pandēmijas. Un pirms kaut viena eiro piešķiršanas Polijai vai Ungārijai mēs aicinām ieviest kādas reformas, kas paredzētas neatkarības stiprināšanai tiesu sistēmā Polijā. Arī Ungārijā. Mēs gribam virzīties uz priekšu ar cīņu pret korupciju. Tā arī ir svarīga darba daļa attiecībā uz tiesiskumu – kā izmantot finansiālos rīkus spiediena izdarīšanai pareizajā virzienā. Protams, ir svarīgi pilnībā respektēt tiesiskumu Eiropas Savienībā un būt uzticamiem, kad mēs runājam par tiesiskumu arī ārpus ES. Jo, ja mēs nedarām šo darbu mājās, ir ļoti grūti atrasties kopā ar citiem partneriem," atzīst Reinderss.

"Minot dažus piemērus – protams, Krievija pēc šāda veida agresijas. Jo mēs lūdzām viņiem pildīt visus starptautisko likumu pienākumus. Ir labāk darīt to, ja mēs esam paveikuši darbu arī mājās tiesiskuma ziņā. Bet tāpat attiecībā arī uz kandidātstatusa valstīm Rietumu Balkānos, arī Ukrainā. Mēs Ukrainai lūgsim nākt ar daudz reformām, lai pielīdzinātos Eiropas standartiem tiesiskumā un demokrātijā.

Protams, ja mēs prasām to no Ukrainas, Moldovas vai Rietumbalkānu valstīm, mums ir jāparāda, ka darbs tiek padarīts arī 27 esošajās dalībvalstīs," secina Reinderss.

Bažas arī par Polijas reformām

"Ir ļoti skaidrs, ka mums šobrīd ir daudz saistību no šīm divām valstīm. Ungārijā tiek strādāts pie vairākiem piedāvājumiem, lai palielinātu intensitāti cīņā pret korupciju, virzītos ar jaunu integritātes autoritāti valstī, ar jauniem likumiem interešu konfliktam, lobijam. Bet mēs esam lūguši arī ļoti skaidras reformas veltītas tiesu sistēmai, lai palielinātu tās neatkarību. Ungārijai ir pienācis laiks pieņemt dažādus likumus un novērtēt šo likumu rezerves.

Jo, pateicoties diskusijām par Atveseļošanas plānu un jauno mehānismu, kas nosacīti starp tiesiskumu un dažādu politiku finansēšanu, ir iespējams redzēt reālas pārmaiņas. Nodoms nāks ar reformām. Bet, protams, mums ir jāpārbauda, vai tā ir patiesība ar galīgajiem likumiem, kurus būs iespējams pieņemt, un tad ar likuma ieviešanu," spriež Reinderss.

"Polija ir tāda pati. Esmu daudz diskutējis ar Polijas iestādēm par tieslietu reformām. Atveseļošanas plānā pagājušā gada jūnijā mēs redzējām lielu Polijas apņemšanos virzīties uz priekšu. Un viņi parlamentā ir pieņēmuši likumu, lai grozītu tiesu sistēmas darbību. Varbūt ar to nepietiek, lai atrisinātu visas problēmas. Bet ir labi pierādīt, ka, izmantojot visus instrumentus, ir iespējams panākt progresu.

Procesa beigās mēs redzēsim, vai ar šiem likumiem pietiek un vai mums ir pareiza ieviešana. Jo nepietiek ar likuma pieņemšanu, tas ir abstrakts risinājums. Ir arī ļoti svarīgi redzēt, vai šie likumi tiek pareizi īstenoti," secina Reinderss.