Kā drūmas priekšvēstneses jaunām plaša mēroga militārām sadursmēm, sestdien Doņeckas apkārtnē un vairākās citās vietās bija redzamas garas bruņutehnikas kolonnas. Tajās tika vestas lielkalibra artilērijas sistēmas un bruņutransportieri. Uz kaujinieku apgalvojumu, ka tas ir no Ukrainas armijas atkarotais ekipējums, šaubu ēnu met iekārtu ievērojamais skaits, kā arī nevainojamais un modernais tehniskais stāvoklis.
ASV prezidents Baraks Obama aicinājis Eiropu uz lielāku vienotību Krievijas rīcībā pret Ukrainu.
Vairāk nekā 30 tanku un ap 30 bruņu mašīnu ir šķērsojušas Ukrainas robežu valsts austrumos, kopā ar krietnu skaitu militāristu, tā liecina Ukrainas valdības ziņojums. Ja to apstiprinās, tas būs kārtējais, bet šoreiz ļoti pamatīgs trieciens 5. septembrī panāktajai vienošanās par uguns pārtraukšanu. To, ka tie tiešām ir vārdi uz papīra jau liecina situācija Doņeckā un citos Austrumukrainas reģionos, kur kaujas joprojām turpinās un to apstiprinājusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
Bažas par Krievijas tankiem Ukrainā jau paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņai bijusi saruna ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurā Ukrainas līderis norādījis, ka Krievija turpina sūtīt pāri robežai tā sauktos miera uzturētājus, kurus Ukraina nav ne aicinājusi, ne lūgusi.
Krievijas puse tajā pašā laikā ir nākusi klajā ar savu paziņojumu, vainojot Ukrainas oficiālo varu par vardarbības atbalstīšanu Austrumukrainā, kas jau prasījusi tūkstošiem cilvēku dzīvību un sakot, ka tieši Ukraina ir tā, kas pārkāpj pamiera nosacījumus, taču nav komentējusi faktu, par to, vai tiešām karaspēks ir pārbraucis Ukrainas robežu.
Uzmanību šīm ziņām pievērsusi arī NATO, sakot, ka izvērtēs un, ja tā būs taisnība, tad tas būs kārtējais apliecinājums Krievijas mēģinājumam destabilizēt situāciju Ukrainā.
Īpašu uzmanību notiekošais Ukrainā izpelnās arī dienās, kad Vācijā un citur Eiropā atzīmē Berlīnes mūra krišanas divdesmit piekto gadadienu. „Krievijas rīcība pret Ukrainu prasa no Eiropas vienotību brīvības un demokrātijas nostiprināšanai,” teikts ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojumā saistībā ar Berlīnes mūra krišanas jubileju.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš ticies ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju paziņojis, ka ASV iesaistīšanās Ukrainas konflikta risināšanā būtu solis pareizajā virzienā, taču bildis, ka Krievijas nostāja par Ukrainā notiekošo nesakrīt ar ASV viedokli, bet ja Vašingtona esot ieinteresēta palīdzēt situācijas normalizēšanā un dialoga izveidē starp Kijevu un nemiernieku vadību, viņaprāt, tas esot solis pareizajā virzienā.
Gan ASV, gan Eiropas Savienība joprojām saglabā sankcijas pret Krievija un arī Krievija neatceļ ierobežojumus pārtikas preču importam. Šobrīd arī nav indikāciju, ka situācija drīzumā varētu mainīties. 17. novembrī Eiropas Savienības ārlietu ministri tiksies Briselē, lai runātu par to, kādā situācijā ar sankcijām pret Krieviju Eiropas Savienība ir un vai kas šajā laikā ir mainījies.
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele likusi saprast, ka tagad nav īstais laiks ko mainīt, publiski par sankciju turpināšanu izteikusies arī jaunā Igaunijas ārlietu ministre Keita Pentusa-Rosimannusa.
Tikmēr sestdien no Ukrainas austrumiem uz Nīderlandi izvestas vēl piecu nīderlandiešu mirstīgās atliekas, kuri gāja bojā “Malaysian Airlines” katastrofā. Pašlaik vēl pieci no 298 upuriem nav identificēti. Starptautiskā izmeklēšanā secināts, ka lidmašīnu jūlijā notrieca ar metodi, kas raksturīga raķetes triecienam. Ukraina apgalvo, ka tā bija Krievijas raķešu palaišanas sistēma “ Buk”, ar kuru lidmašīnu notrieca separātistu kaujinieki, jo sajauca to ar Ukrainas armijas transporta lidmašīnu.
