2008. gada aprīlī NATO līderu sanāksmē Bukarestē tika spriests par Ukrainas un Gruzijas vēlmi pievienoties NATO. Lai gan Ukraina un Gruzija toreiz nesaņēma aicinājumu īstenot NATO dalības plānu, kas nospraustu skaidru kursu uz pievienošanos aliansei, tomēr NATO uzsvēra, ka alianses durvis paliek atvērtas un abām valstīm nākotnē noteikti būs iespēja kļūt par NATO loceklēm.
Tas saniknoja Krieviju, jo Maskava likusi noprast, ka Gruzijas un it īpaši Ukrainas pievienošanās NATO būtu “sarkanā līnija”, ar kuras pārkāpšanu Krievija negrasās samierināties.
Karš notika Pekinas olimpisko spēļu laikā
2008. gada vasarā Kremlis pastiprināja atbalstu Abhāzijas un Dienvidosetijas separātistiem, kas jau kopš 90. gadu sākuma cīnās pret Tbilisi varu.
Tāpat kā Doņeckas un Luhanskas separātisti Ukrainas austrumos, arī Abhāzijas un Dienvidosetijas kaujinieki bija pasludinājuši šo reģionu neatkarību, kas gan starptautiski nav atzīta.
Maskava sniegusi lielu finansiālu atbalstu Abhāzijas un Dienvidosetijas separātistiem; daudziem šo reģionu iedzīvotājiem piešķirta Krievijas pilsonība.
#Russia didn’t want war in 2008, but ‘was forced’ to occupy 20% of #Georgia. They didn’t annex Crimea- it was ‘reunification’. Now they don’t want, but feel compelled to protect from ‘genocide’ their citizens whom they have ‘produced’ by issuing passports in occupied Donbass.
— Linas Linkevicius (@LinkeviciusL) February 18, 2022
Gruzijas varasiestādes tolaik apsūdzēja Krieviju dažādu provokāciju rīkošanā, lai saasinātu konfliktu un atrastu ieganstu karaspēka invāzijai Gruzijas teritorijā.
2008. gada augustā Pekinā notika vasaras olimpiskās spēles, un tieši tad konflikts Gruzijā sasniedza savu kulmināciju.
Reaģējot uz Krievijas atbalstīto separātistu provokācijām, toreizējais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili deva rīkojumu Gruzijas bruņotajiem spēkiem sākt ofensīvu pret Dienvidosetijas separātistu kontrolēto Chinvali pilsētu. Konfliktā nekavējoties iesaistījās Krievija, kas paziņoja, ka tās pienākums ir aizstāvēt civiliedzīvotājus.
Krievija ar militāru pārspēku dažu dienu laikā arvien dziļāk iegāja Gruzijas teritorijā, bombardēja Gori un citas pilsētas, līdz tika noslēgta vienošanās par pamieru. Konflikts tika “iesaldēts”, Krievija turpina atbalstīt Abhāzijas un Dienvidosetijas separātistus, Gruzijai nav izdevies atjaunot kontroli pār šiem reģioniem.
Separātistu republikās izsludināta mobilizācija
Pēc militāro ekspertu domām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis negrasās atkārtot Saakašvili kļūdas, uzķeroties uz Krievijas provokācijām.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs uzsver, ka Ukraina neplāno ar spēku vērsties pret Doņeckas un Luhanskas kaujiniekiem.
“Donbasā notiekošais ir Krievijas mēģinājums izprovocēt mūsu bruņotos spēkus, bet Ukraina vēlas mieru un negrasās ar spēku ieņemt okupētās teritorijas,” norāda Danilovs.
Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” vadība tikmēr izsludinājusi vispārējo mobilizāciju, lai atvairītu “Ukrainas agresiju”. Vīriešiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem aizliegts pamest republikas teritoriju.
Piektdien abas republikas paziņoja, ka sākušas civiliedzīvotāju (sieviešu, bērnu un sirmgalvju) evakuāciju uz Krieviju.
Ukrainas un rietumvalstu izlūkdienesti pauduši bažas, ka Krievija gatavo provokācijas ar civiliedzīvotāju upuriem, lai radītu ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā.
“Krievija negrib karu. Taču, ja radīsies draudi Doņeckas un Luhanskas republikās dzīvojošo Krievijas pilsoņu un tautiešu dzīvībai, mūsu valsts viņus aizstāvēs,” paziņojis Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins.
Baidens brīdina, ka Krievija varētu uzbrukt Kijevai
ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka saskaņā ar ASV rīcībā esošo informāciju Krievijas līderis Vladimirs Putins jau ir pieņēmis lēmumu uzbrukt Ukrainai, uzbrukums varētu būt vērsts arī pret galvaspilsētu Kijevu.
ASV sūtnis EDSO Maikls Kārpenters vēsta, ka pie Ukrainas robežas un Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētajā teritorijā ir sapulcējušies līdz pat 190 000 krievu karavīru.
Putins sestdien vēros militārās mācības, kurās tiks pārbaudītas arī dažādu veidu raķetes. Savukārt Ukrainas prezidents Zelenskis grasās klātienē apmeklēt Minhenes drošības konferenci, kur viņam paredzēta tikšanās ar ASV viceprezidenti Kamalu Herisu.
Saspīlētās situācijas dēļ ASV prezidents Baidens nedēļas nogalē paliks galvaspilsētā Vašingtonā, nevis dosies uz savu lauku rezidenci Delavēras štatā.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
