Šveices iedzīvotāji pērn referendumā atbalstīja priekšlikumu atjaunot imigrācijas kvotas ES pilsoņiem - ierobežojumiem jāstājas spēkā 2017.gadā.
Svētdien notikušajās Šveices federālā parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija, kas ir noskaņota pret imigrāciju un stingri iestājas pret Šveices iestāšanos ES.
Labēji noskaņotā Šveices Tautas partija ieguva 29,5% balsu - vairāk nekā gaidīts un par gandrīz 3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2011.gadā. Tas nozīmē, ka 200 deputātu parlamentā tā ieguvusi trešo daļu mandātu. Saskaņā ar Šveices mediju ziņoto, tas ir labākais rezultāts, kāds bijis jebkurai partijai pēdējo 100 gadu laikā.
Otrajā vietā palika sociāldemokrāti ar aptuveni 19%. Bet, trešo vietu iegūstot centriski labējai Liberālajai partijai, vēlēšanu rezultāti nozīmē, ka federālajā parlamentā izveidojies skaidrs centriski labējā spārna vairākums.
Šveices Tautas partija līdz ar to nostiprinājusi dominējošu pozīciju valsts politikā. Priekšvēlēšanu kampaņā tā aģitēja par stingriem migrācijas noteikumiem, brīdinot par „patvēruma haosu”, kā arī solīja, ka Šveice neiestāsies ES.
Partijas līderis Tonijs Brunners medijos politiskā spēka panākumus skaidroja kā pierādījumu tam, ka šveicieši nevēlas ciešākas saites ar Eiropas Savienību.
Vēlēšanas notika 20 mēnešus pēc referenduma, kurā Šveices pilsoņi ar nelielu pārsvaru atbalstīja imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības pilsoņiem. Šveices Tautas partija ierobežojumus stingri atbalstīja. Saskaņā ar referenduma rezultātiem paredzēts, ka ierobežojumi stāsies spēkā 2017.gadā. Tas nozīmē, ka līdz tam laikam Šveicei ir jāpanāk vienošanās ar ES, ko tagad darīt. Brisele teikusi, ka šādi ierobežojumi būtu pretrunā noteikumiem Šengenas zonā, kuras sastāvā ir arī Šveice.
Tajā pašā laikā Šveice nav ES valsts, un tai ir vairāki līgumi ar kopienu par brīvo tirdzniecību, darba tirgu un pilsoņu brīvu pārvietošanos pār abu pušu robežām. Atteikšanās no vienām saistībām, šajā gadījumā par brīvo pārvietošanos, var apdraudēt citas, piemēram, par brīvo tirdzniecību - vairāk nekā puse Šveices eksporta nonāk ES valstīs.
Berne un Brisele šobrīd iesaistījušās sarunās, lai mēģinātu nonākt pie kompromisa, bet pagaidām bez konkrētiem rezultātiem. Iespējams, ka vēlēšanu rezultāti ietekmēs Šveices attiecības ar ES, un Tautas partijas labie panākumi vēlēšanās var nozīmēt, ka Šveices valdība izjutīs spiedienu ieturēt stingru pozīciju jautājumā par imigrācijas kvotām ES pilsoņiem. Kopienas diplomāti savukārt iepriekš izteikušies, ka no Šveices sagaida vēl vienu referendumu par šo jautājumu, ja tā vēlas normalizēt attiecības ar ES.
Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas šo sarunu kontekstā Eiropas Komisija reaģēja piesardzīgi un nogaidoši. Preses pārstāvis Margaritis Shinas norādīja, ka tagad jāgaida decembris, kad pēc parlamenta sasaukuma izveidošanas tas ievēlēs jauno Šveices valdību. „Mēs turpināsim strādāt pie divpusējām attiecībām, kas ir abpusēji izdevīgas, ar valdību, ko ievēlēs 9.decembrī,” teica Shinas.
Šveices Federālajā padomē jeb valdībā ietilpst septiņi locekļi, posteņi tradicionāli tiek sadalīti starp visām lielākajām partijām, aptverot visu politisko spektru. Piemēram, Šveices Tautas partijai, kurai līdzšinējā parlamenta sasaukumā bija vairāk nekā ceturtdaļa deputātu vietu, valdībā ir tikai viens ministra portfelis. Pēc uzvaras svētdienas vēlēšanās partija likusi noprast, ka grib divus.
