Pieņemot lēmumu atcelt vairāk nekā piecus gadus pastāvošās sankcijas pret Baltkrievijas valdošajām amatpersonām, Eiropas Savienība ir novērtējusi pozitīvos soļus, ko Minska ir spērusi pēdējā gada laikā. Ir atbrīvoti politieslodzītie, atjaunots Baltkrievijas dialogs ar Eiropas Savienību cilvēktiesību jautājumos, bet pati Minska ir spēlējusi ļoti konstruktīvu lomu reģionā, tostarp Ukrainas konflikta risināšanā. Kā paziņojusi Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, lai arī attiecības nav ideālas, kritiskās sadarbības politika tiks turpināta un lēmums par sankciju atcelšanu nav saistīts ar ģeopolitiku.
Taču pašā Baltkrievijā Eiropas Savienības lēmums tiek vērtēts visai pretrunīgi.
Kā uzskata Eiropeiskās transformācijas centra direktors Andrejs Jegorovs, Eiropas Savienības lēmums atcelt sankcijas īpaši neietekmēs turpmākās divpusējās attiecības, jo arī līdz šim šo sankciju ietekme bija visai simboliska. Pēc Jegorova vārdiem, Eiropa ir simboliski nodemonstrējusi, ka tās attieksme pret Baltkrieviju mainās, taču situācija pašā Baltkrievijā kritiski nav mainījusies.
Andrejs Jegorovs arī uzskata, ka ar savu lēmumu Eiropas Savienība ir atteikusies no vairākiem saviem pamatprincipiem, tādējādi piešķirot Minskai neracionālu avansu.
Iespējams, ja Eiropa to apzināsies, tad tuvākajā laikā var notikt mēģinājumi formalizēt vismaz abu pušu ekonomisko sadarbību.
Savukārt Baltkrievijas stratēģisko pētījumu centra vecākais analītiķis Deniss Meļancovs norāda, ka pēc Eiropas Savienības domām, bumba pašlaik atrodas Baltkrievijas laukuma pusē. Bet Minska, visticamāk, uzstās uz to, ka pēc sankciju atcelšanas ir novērsti visi šķēršļi, lai no Eiropas puses sekotu reāla sadarbība un palīdzība. Šajā situācijā puses atkal var nesaprast viena otru. Meļancovs gan atzinīgi novērtējis Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecību dienaskārtības izveidošanu, kas pozitīvā gadījumā var novest pie vīzu režīma vienkāršošanas.
Baltkrievijas stratēģisko un ārpolitikas pētījuma centra direktors Arsēnijs Sivickis no savas puses paudis pārliecību, ka sankcijas ir atceltas tāpēc, ka ir saņemti kādi signāli par prezidenta Aleksandra Lukašenko gatavību spert kādus stratēģiskus soļus. Sivickis arī pieļauj, ka viens no diskusiju jautājumiem varētu būt nāvessoda atcelšana, kas varētu būt daudz vieglāk izpildāms uzdevums, nekā 10-15 opozicionāru ielaišana parlamentā.
Savu viedokli par notikušo ir paudis arī viens no ietekmīgākajiem opozīcijas līderiem, bijušais politieslodzītais un prezidenta amata kandidāts Nikolajs Statkēvičs. Viņš Eiropas Savienības lēmumu par sankciju atcelšanu ir nosaucis par kļūdainu un bīstamu.
Statkēvičs noradījis, ka šāds lēmums ir pieņemts Krievijas agresijas Ukrainā spiediena dēļ un faktiski Eiropas Savienība ir nodevusi baltkrievus, apmainot demokrātiju pret mieru.
Pēc Statkeviča vārdiem, ja kāds nodod savus ideālus naudas un miera dēļ, tad galu galā var izrādīties bez naudas, bez ideāliem un miera. Bijušais prezidenta amata kandidāts arī norādījis, ka Eiropas Savienība slikti saprot Baltkrievijā notiekošo. Jo pēdējo 25 gadu laikā Baltkrievijas valdošais režīms faktiski ir iztērējis visus resursus, kas bija saglabājušies no Padomju Savienības laikiem, un tagad Minska ir atkarīga no Krievijas, kas pati kļūst arvien nabadzīgāka un radikālāka, pieprasot no Baltkrievijas arvien vairāk un vairāk.
Statkēvičs arī prognozē, ka Baltkrievijā var notikt vai nu plaši sociālie nemieri, vai arī jārēķinās ar Maskavai labvēlīgas marionetes iecelšanu Aleksandra Lukašenko vietā. Tāpat viņš norādījis, ka sankciju atcelšana ir ievērojami iedragājusi proeiropeisko opozīcijas, jo nav zināms, kurš vadīs sociālos protestus - jau tā novājinātā proeiropeiskā opozīcija vai arvien lielāku popularitāti gūstošā prokrieviskā opozīcija.
