„Acīmredzami, cilvēki nemācās vēsturi un nesaprot, ka bieži vien pat ļoti skaisti pateiktas frāzes un retorikas eskalācija noved pie reālām darbībām. Šādi izteikumi ir jāvērtē nopietni, un tie ir absolūti nepieņemami,” saka Rinkēvičs.
Ministrs gan cer, ka Krievijas vēstnieka nostāja ir tikai „mutes palaišana, nevis nopietnāki plāni”. Tai pašā laikā ir jāreaģē nopietni, jo šāda retorika var izraisīt nevēlamas darbības.
Viņš arī norāda, ka notikumi Ukrainā un Krievijas retorika cieši skar Eiropu, to pierāda arī pērn Malaizijas lidmašīnas notriekšana Ukrainas austrumos.
„Šo retoriku pavada arī ļoti nopietnas darbības, kas nenozīmē, ka mums vajadzētu krist panikā, bet jāsaprot – NATO šobrīd atguvusi pilnā veidā visu to pienākumu loku, kāds tai bija sākot no 1949.gada, no tās izveidošanas,” norāda Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka Krievijas vēstnieks Dānijā Mihails Vaņins brīdināja Dāniju nepievienoties NATO pretraķešu aizsardzības vairogam, jo pretējā gadījumā tā kļūs par Krievijas kodolraķešu mērķi. Šos izteikumus kā nepieņemamus nodēvējis arī Dānijas ārlietu ministrs Martins Lidegords, sakot, ka Krievija ļoti labi zina - NATO pretraķešu vairogs ir aizsardzībai un nav vērsts pret Krieviju.
Dānija, kas ir NATO dalībvalsts, vēl augustā paziņoja, ka plāno vienu tās fregati aprīkot ar radaru, kas būs daļa no pretraķešu vairoga.
