Kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirms nepilniem diviem gadiem ievēlēts amatā, pirmā valsts ES, kuru viņš apmeklēja, bija tieši Latvija kā toreiz prezidējošā ES Padomē.
Toreiz Erdogans savā postenī varēja justies drošāk, nekā priekšteči – jo līdz šim vienīgais bija ievēlēts tiešās un atklātās vēlēšanās. Taču Rietumvalstu līderiem jau tad nepatika Erdogana pārāk stingrā roka oponentu savaldīšanā. Neraugoties uz to, Turcijas prezidents arī vizītē Latvijā pauda cerību sasniegt seno Turcijas sapni – dalību ES.
"Esam pārliecināti, ka Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē notiks pozitīvs progress šajā jautājumā," tā pirms nepilniem diviem gadiem vizītē Latvijā sacīja Erdogans.
Katrā ziņā pašreiz notiekošais Turciju netuvina ES, atzīst eksperti un notikumu vērotāji.
"Šī brīža situācijā ir diezgan grūti iedomāties, ka Turcija tuvāko 10 gadu laikā varētu būt Eiropas Savienības dalībvalsts,
ņemot vērā Eiropas Savienības un citu institūciju jau iepriekš izteiktās bažas gan par preses brīvību, gan par tieslietu sistēmu un atklātu vēršanos pret opozicionāriem. Tāpat ir arī diskusijas, kur Erdogans un viņa sabiedrotie diskutē, par nepieciešamību mainīt konstitūciju. Konstitūcijā līdz šim islāmiskā reliģija netika minēta, tad šobrīd ir minēts, ka to vajadzētu ietvert," teica starptautisko notikumu vērotājs Rihards Boreiko.
Spriežot pēc ES komisāra Johanesa Hana teiktā ziņu aģentūrai "Reuters", tiek pieļauts, ka Erdogans, iespējams, pats varējis būt apvērsuma mēģinājuma arhitekts, veikli izmantojot to kā ieganstu, lai tiktu galā ar opozīciju, jo arestējamo saraksti bijuši gatavi jau iepriekš. Bet citi politiķi un eksperti tāda scenārija varbūtību vērtē ļoti piesardzīgi.
"Ir skaidrs, ka tādas aizdomas ir. Par to, ka opozīcija bija zināma Erdoganam – tas arī ir skaidrs.
Viņš grib lielāku varu. Un šis apvērsums varētu dot viņam iespēju šo procesu varbūt arī paturpināt vai paātrināt.
Bet es negribētu komentēt, vai apvērsums bija kaut kā ieplānots no valdības puses," norādīja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš ("Vienotība").
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Turcijai ir svarīga globāla loma. Gan kā NATO dalībvalstij, gan kā slūžām, kas patlaban Eiropai palīdz aizturēt bēgļu straumes. Un tas var likt Rietumiem vismaz daļēji slāpēt savu nepatiku pret Erdogana autoritārisma vēl lielāku pieaugumu.
"Būs ļoti daudzi jautājumi, ko noskaidrot. Galvenais no Latvijas viedokļa un no NATO viedokļa ir redzēt, vai turpinās normālas attiecības ar Turciju," sacīja Kalniņš.
Vismaz daļu atbilžu esot cerības saņemt NATO valstu parlamentārās asamblejas sanāksmē, kas šoruden ieplānota tieši Turcijas galvaspilsētā.
Jau ziņots, ka Erdogans pēc neveiksmīgā militārā apvērsuma solījis turpināt tīrīšanu valsts iestādēs. Patlaban valstī aizturēti vairāk nekā 6000 cilvēku.
Vietējie mediji ziņo, ka starp aizturētajiem ir daudzas augsta ranga militārpersonas un tiesu institūciju pārstāvji. Par piedalīšanos apvērsuma mēģinājumā arestēti 34 ģenerāļi, tostarp 2. un 3. armijas komandieri. Izsniegti arī 2745 tiesnešu un prokuroru aizturēšanas orderi.
Varas iestādes informē, ka apvērsuma laikā dzīvības kopumā zaudēja 290 cilvēki - 100 pučistu, kā arī vismaz 190 civilpersonas un prezidentam lojālu drošības struktūru pārstāvji.
Erdogans arī paziņojis, ka Turcijā tuvākajā laikā varētu atjaunot nāvessodu. Erdogans informēja, ka konsultēsies ar parlamentā pārstāvēto partiju politiķiem. Lēmums tiks pieņemts tuvākajā laikā, jo pučistiem ir jāatbild par savu rīcību.
