"Vismaz pašreizējie, pagaidu neoficiālie rezultāti lielu pārsteigumu nesagādā, jo bija skaidrs, ka „Jaunajai Vienotībai” būs no viena līdz diviem mandātiem. Mazliet lielāks jautājums bija par to, vai „Saskaņa” dabūs vienu vai divus [mandātus], bet, ņemot vērā zemo vēlētāju skaitu, uz vēlēšanām aizgāja motivētie cilvēki un, kā zināms, – „Saskaņai” ir diezgan noturīgs elektorāts, tā kā nav pārsteigums, ka šeit varētu būt divas vietas."
Politologs Jānis Ikstens izceļ to, ka „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība kopā varētu iegūt trīs vietas Eiropas Parlamentā:
"Ievērības cienīgākais notikums droši vien ir trīs vietas, ko kopā būs saņēmušas „austrumslāvu partijas” – divas „Saskaņai” un viena Latvijas Krievu savienībai. Tas ir pieaugums attiecībā pret 2014. gada vēlēšanām."
Neoficiālie rezultāti šobrīd paredz, ka vienīgā jaunā partija, kas varētu Latviju pārstāvēt Eiropas Parlamentā jaunajā sasaukumā, ir „Attīstībai/Par!”. Politoloģe Ilga Kreituse norāda, ka tas varētu būt tādēļ, ka „Attīstībai/Par!” piesaistījusi politologu Ivaru Ijabu:
"Nevienai no partijām, kas tagad iekļuvušas EP, – ja neskaita Ždanoku, – nevienā partijā nestartē ar pirmajiem numuriem partiju līderi. Tā arī ir viena īpatnība, ka partiju līderi neved šos sarakstus, bet viņi kaut kur otrajā plānā un priekšā ir iznākuši priekšā cilvēki, kam pirms tam nebija nekāda sakara ar šīm partijām. „Attīstībai/Par!” bija ļoti pareizs.. Nu, manuprāt, ne ļoti pareizs gājiens, jo vajadzētu būt partijas cilvēkam saraksta līderim, bet Ijaba kunga izvēle bija viņu pozitīvais gājiens, ko viņi izdarīja."
Jāatgādina, ka šobrīd pieejami ir vien neoficiālie rezultāti. Ar oficiālu informāciju par šo vēlēšanu uzvarētājiem klajā nāks Centrālā vēlēšanu komisija. Tas notiks šajā naktī.
Kā ziņots, šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījušies vismaz 33,51% balsstiesīgo, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2014. gadā.
Kopumā vēlēšanās ir tiesības piedalīties vairāk nekā 426 miljoniem balsstiesīgo Eiropas Savienības pilsoņu. Katrai no dalībvalstīm pienākas atšķirīgs deputātu skaits, kas aptuveni atspoguļo tās iedzīvotāju skaitu. Visvairāk vietu Eiroparlamentā – 96 – ir Vācijai, bet vismazākā pārstāvniecība atvēlēta Igaunijai, Kiprai, Luksemburgai un Maltai, kam katrai pienākas pa sešiem deputātiem.
Balsu skaitīšana notiks atsevišķi katrā no dalībvalstīm, taču oficiālos rezultātus paredzēts turēt slepenībā, kamēr balsošana nebeigsies visās dalībvalstīs, lai vēlēšanu iznākums valstīs, kur balsošana notiek agrāk, neietekmētu balsošanu pārējās valstīs. Prognozes licina, ka eiroskeptiskās partijas varētu iegūt pat trešdaļu no visiem deputātu mandātiem.
