Polijas “Komiteja demokrātijas aizsardzībai” ir sabiedriska kustība. Tā spontāni izveidojās, kad gandrīz pirms gada pie varas nāca eiroskeptiskie nacionālisti - partija “Likums un taisnīgums”. Kustības – saīsināti sauktas par KOD - mērķis ir izglītot sabiedrību, lai nākamajās vēlēšanās būtu citādāks iznākums. Eiropas Pilsoņu balvu tā saņēma par sapratnes veicināšanu starp cilvēkiem. Un sveicēju šeit Briselē viņiem netrūka.
Tomēr daļa poļu kopienas, kas dzīvo šeit Briselē, Beļģijā – un tā patiešām ir ļoti liela kopiena, apmēram 100 tūkstoši poļu,- ir valdības pusē.
Un viņi KOD atbalstītājus sauc pat par nodevējiem. Tāpēc uz nelielajām svinībām pēc balvas saņemšanas šoreiz nav ieradušies daudz Briseles poļu.
“KOD International” koordinators Martins Mičeļskis atzīst, ka viņus vērtē dažādi. "Mēs redzam, ka daudzi cilvēki ir šokēti, ka vispār varam nepiekrist valdībai. Man ir draugi, kas saka, ka viņi lepojas – ka beidzot mums ir patiesi poliska valdība," saka Mičeļskis. "No vienas puses tā uzskata, ka Eiropas Savienība ir ļaunums, no otras – Krievija joprojām ir mūsu lielākais ienaidnieks. Tā ir tāda komunistu laika domāšana, kas vēl arvien turpinās, ka visas ārvalstu varas ir pret mums un cenšas iegūt Poliju sev."
Tieši tāpēc Polijas valdības nesenais protekcioniskais lēmums atteikt trīs miljardu vērto darījumu par 50 helikopteru iepirkšanu no Francijas "Airbus", izvēloties rūpnīcas Polijā, daļā sabiedrības tika uztverts kā patriotisma žests.
Taču Polijas valdībai tikko arī pirmo reizi nācās piekāpties un attiekties no plāniem kriminalizēt abortus, kas izraisīja ļoti plašus protestus gan Polijas pilsētās, gan pat Briselē.
Demokrātijas aizsardzības komitejas prezidents Mateušs Kijovskis saka, ka Polijā tiek ieviestas daudzas lietas, kas ir totalitāras valsts instrumenti.
"Tie vēl pagaidām netiek izmantoti, bet līdzīgi kā šautene, kas atrodas uz skatuves, - tai kādā brīdī izrādes laikā ir jāizšauj. Mēs uzskatām, ja šādi instrumenti ir sagatavoti, tad vara gribēs tos arī izmantot," spriež Kijovskis.
Šeit sapulcējušies Briseles poļi kopā ar ar līdzīgi domājošiem Polijā ir apņēmušies to nepieļaut. Viņiem priekšā trīs gadi gara un nogurdinoša sabiedriskās domas maiņas procesa līdz nākamajām velēšanām, jo esošai valdībai atbalstītāju netrūkst.
IT speciāliste Briselē Agata Žibovska nešaubās, ka tas, kas notiek Polijā, ietekmē visu Eiropu. "Es vairāk uztraucos par globālo pusi, ka visā Eiropā uzplaukt nacionālisms, ne tikai Polijā," bažīga ir Žibovska. "Tas sākās ar Ungāriju, tagad mums ir Polija un ir ''Brexit''. Visa Eiropa, man bail teikt, ir uz sabrukšanas robežas. Mums jālemj, kas ar to notiks. Mēs cenšamies iestāties par vērtībām, kurām ticam, protams, demokrātija, bet arī darbošanās kopā labākai nākotnei. Nevis būt vientuļai salai."
Tomēr šī apņemšanās pagaidām Polijas sabiedrību šķeļ, nevis vieno. Taču fakts, ka šogad starp visvairāk pirktajām grāmatām Polijas grāmatnīcās bija iekļuvusi arī Polijas konstitūcija, vieš cerības, ka sabiedrība vismaz ir ieinteresēta.
