Merkele Polijā ieradīsies trešdien, lai diskutētu par krīzi Ukrainā, kur Krievija ir pārņēmusi varu Krimas pussalā. Notikumi tur atkal ir likuši apspriest Eiropas atkarību no Krievijas naftas un gāzes padeves.
„Vācijas atkarība no Krievijas gāzes var ievērojami mazināt Eiropas vienotību. Man nav šaubu par to,” preses konferencē pirmdien sacīja Tusks. Vācija līdz šim ir centusies uzstāt, ka Eiropā vairāk enerģijas jāgūst no atjaunojamajiem resursiem, savukārt Polija izmanto pašmājās iegūtās ogles. „Jautājums par Ukrainu ir jautājums par ES nākotni, ES drošību un ES enerģijas politikas korekciju,” teica Tusks.
Polija nav vienīgā valsts, kura uz Ukrainas krīzes fona uzstāj uz nepieciešamību mazināt atkarību no Krievijas. Piemēram, četras Centrāleiropas valstis jau lūgušas ASV rast iespēju importēt gāzi no ASV.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodījušas Krievijas agresiju, tiek apsvērtas arī iespējas ieviest sankcijas.
Krimā 16. martā gaidāmo referendumu par neleģitīmu atzinusi gan Ukrainas centrālā vara, gan Starptautiskās organizācijas. Tas gan maz interesē Maskavas augstākās amatpersonas. Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko paziņojusi, ka Krimas pievienošanu var uzskatīt par izlemtu.
