Konflikts starp kirgīziem un tadžikiem uzliesmoja 28. aprīlī un ilga vairākas dienas. Tas saistīts ar strīdu par Isfaras upes ūdenskrātuvi un ūdens sadales punktu, uz ko pretenzijas ir gan Tadžikistānai, gan Kirgizstānai. To neatdala stingra robeža, un cilvēki ikdienā pārvietojas no vienas valsts uz otru.
Sadursmes starp abu valstu iedzīvotājiem, kuri dzīvo pierobežā, strauji pārauga bruņotā konfliktā, un cīņās iesaistījās drošības struktūras. Rezultātā dzīvību zaudēja 56 cilvēki, bet ievainojumus guva vairāki simti.
Pamieru panāca jau nākamajā dienā, bet sadursmes turpinājās vēl vairākas dienas. Tagad vietējie iedzīvotāji atgriežas mājās. Piemēram, Kirgizstānas pusē evakuēti bija 30 000 iedzīvotāju. Ne visiem gan ir, kur atgriezties.
“Šobrīd ir ziņas, ka desmit ēkas ir nodedzinātas. Bet, iespējams, vēl vairāk. Tagad tikai sākam visu pārbaudīt. Vēl divas ēkas ir izdemolētas,” vēsta Sajitburhans Japarovs, pierobežas ciema iedzīvotājs Kirgizstānas pusē.
“Šeit ieradušies atmīnētaji, viņi veic lauka pārbaudi un nodarbojas ar mīnu un nesprāgušo raķešu iznīcināšanu.”
“Mēs daudzus gadus dzīvojam kā kaimiņi, un nekad nav bijuši konflikti. Mēs sazinamies ar brāļiem tadžikiem, lai saprastu patiesos notikušā cēloņus,” spriež pierobežas iedzīvotājs.
“Šī ir pirmā reize, kad notiek šāda traģēdija. Bija konflikti kaimiņu ciematos, taču mēs nekad nestrīdējāmies. Mēs vienmēr esam bijuši draugi!”
“Mēs piedzīvojām līdzīgus notikumus 2019. gadā. Lūdzu, atrisiniet robežas jautājumu, lai varam gulēt mierīgi. Mēs katru dienu lūdzam Dievu, lai varētu dzīvot mierīgi,” atzīst kāda pierobežas iedzīvotāja.
Kirgizstānas un Tadžikistānas bruņotie spēki ir atkāpušies no ciematiem, kas atrodas pie abu valstu robežas. Notikušā cēloņi gan nav skaidri. Abas valstis sākušas izmeklēšanu un apsūdz viena otru sadursmju izraisīšanā, kā arī smagās artilērijas izmantošanā.