Čehijas varas iestādes nedēļas sākumā paziņoja, ka izraida no valsts 18 krievu diplomātus, kuri varētu būt saistīti ar 2014. gadā notikušajiem sprādzieniem Vrbetices munīcijas noliktavās. Prāga paziņoja, ka aiz sprādziena stāv tie paši Krievijas militārā izlūkdienesta aģenti, kuri apsūdzēti arī par Lielbritānijā dzīvojošā bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanu 2018.gadā.
Maskava uz Prāgas rīcību reaģēja, izraidot 20 čehu diplomātus. Tas novedis pie izraidīšanu spirāles turpināšanās. Prāga nosodīja Maskavas reakciju kā neproporcionālu, norādot, kā tā faktiski paralizē Čehijas vēstniecības darbu, jo vēstniecībā palikuši tikai pieci diplomāti un 19 tehniskie darbinieki, kas ir krietni mazāk nekā darbinieku skaits Krievijas vēstniecībā Prāgā.
Čehijas ārlietu ministrs Jakubs Kulhaneks ceturtdien spēra nākamo soli šajā cīņā, paziņojot, ka, vadoties pēc diplomātiskās paritātes principiem Krievijai būtu jāsamazina sava personāla skaits līdz 23.
Tas nozīmē, ka vēstniecību Prāgā būs jāpamet aptuveni 60 Krievijas diplomātiem. Čehijas drošības dienesti iepriekš brīdinājuši, ka Krievijas vēstniecībā Prāgā ir nesamērīgi daudz diplomātu, un Maskava to izmanto kā spiegu bāzi.
Slovākijas atbalsts kaimiņiem
Solidarizējoties ar Čehiju un atsaucoties tās aicinājumiem, par Krievijas diplomātu izraidīšanu paziņojis arī Slovākijas premjers Eduards Hegers.
“Slovākijas Republika ir suverēna valsts. Tā rada visus nepieciešamos apstākļus, lai nodrošinātu ārvalstu diplomātisko misiju darbību, taču tā nevar paciest, ja ārvalstu misiju darbība neatbilst starptautisko līgumu noteikumiem,” uzsver Hegers.
“Ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus mūsu reģionā un pēdējos notikumus Čehijā, mēs vēlreiz izrādām Čehijai solidaritāti un pilnīgu atbalstu. Pēc rūpīgas mūsu specdienestu informācijas analīzes, sadarbojoties ar mūsu sabiedroto izlūkošanas dienestiem, es paziņoju, ka trijiem Krievijas vēstniecības darbiniekiem savs darbs Slovākijā ir jāpārtrauc un valsts jāatstāj septiņu dienu laikā.”
Uz notikušo jau reaģējusi Krievijas Ārlietu ministrija, kas paziņojusi, ka arī Maskavas atbilde nebūs ilgi jāgaida. Ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova paudusi nožēlu, ka Slovākija izlēmusi izrādīt “pseido vienotību” ar Čehiju šajā “safabricētajā lietā”. Savukārt Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis norādījis, ka Čehija brīvprātīgi kļuvusi par “ASV vasali” un seko tās norādēm.
Čehu politiķiem jāizdara izvēle
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins noliedzis jebkādu Krievijas aģentu saistību ar sprādzieniem Čehijā. “Savā darbībā Čehija izmanto kaut kādus pilnīgi nožēlojamus un zemiskus melus, kas, iespējams, domāti cilvēkiem ar nepietiekami augstu intelektuālās attīstības līmeni,” apgalvo Nariškins.
Tikmēr Eirāzijas Demokrātijas iniciatīvas pārstāvis Peters Zalmajevs ir pārliecināts, ka šādi Krievijas apgalvojumi nav pārsteigums, taču būtu jāpievērš uzmanība arī tam, kādu signālu Čehijas izlēmīgā rīcība nosūta pašiem čehu politiķiem.
“Šī ir iespēja Čehijai nosūtīt skaidru signālu, ka tā ir daļa no Rietumu pasaules, taču tas nebūt nenozīmē, ka čehi seko amerikāņu piemēram vai ir noskaņoti pret Putinu. Šeit jāatceras, ka čehu iekšpolitika ir ļoti sašķelta – premjerministrs Babišs ir diezgan rietumnieciski noskaņots, bet prezidents Zemans ne reizi vien ir izrādījis simpātijas Krievijas prezidentam,” spriež Zalmajevs.
“Mēs varam novērot šo iekšējo varas dinamiku, kur ļoti daudzi politiķi joprojām atbalsta tuvus kontaktus ar Krieviju un ir skeptiski par Eiropas Savienību.
Tāpēc šis ir arī signāls Čehijas politiskajām aprindām, ka mums jāizlemj, kurai pusei mēs īsti piederam. Jo mēs esam Rietumu valsts.”
Līdzīgs incidents Bulgārijā
Tikmēr izskanējusi informācija, ka līdzīgi notikumi kā Čehijā varētu būt risinājušies arī Bulgārijā. “Radio Brīvā Eiropa” jaunākajā pētījumā izteikts pieņēmums, ka Krievijas izlūkošanas dienesti varētu būt saistīti arī ar 2015. gada sprādzieniem Vazovas mašīnbūves rūpnīcā, kur izgatavo prettanku munīciju, pretgaisa aizsardzības ieročus un citu bruņojumu.
Žurnālisti noskaidrojuši, ka ap sprādzienu laiku Bulgārijā regulāri ieradušies un no tās braukuši prom seši iespējamie Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģenti.
Bulgāru varas iestādes pagaidām nav komentējušas šo informāciju.
