ANO un Eiropas Savienības (ES) rīkotā divu dienu konference Briselē notiek jau atkārtoti, un arī šoreiz pēc kārtējās krīzes, kad Rietumi, vainojot prezidenta Bašara al Asada armiju uzbrukumos ar ķīmiskajiem ieročiem opozīcijai un arī mierīgajiem iedzīvotājiem, ir atbildējuši ar triecieniem Sīrijas militārajiem objektiem. Taču par spīti šai jaunajai spriedzei Eiropas Savienība un ANO uzskata, ka politiskais risinājums ir iespējams. Briselē tikās vairāk nekā 80 valstu un organizāciju delegācijas, tostarp tādas, kā sacīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, kas citos apstākļos nesarunājas. Delegātu vidū bija Eiropas Savienības, kā arī Irānas, Irākas, Saūda Arābijas, Kataras, Turcijas, Krievijas un citu valstu pārstāvji. Sīrijas valdības oficiālā delegācija nebija aicināta.
„Šo sarunu stundās, protams, viedokļu atšķirības nepazuda. Un es arī to negaidīju. Tomēr, domāju, ka
mums izdevās panākt vienotu nostāju vairākos punktos. Pirmkārt, ka Sīrijas krīzei nav militāra risinājuma, un visi piekrīt, ka ir jāatsāk politisko sarunu process. Otrkārt – ANO ir jāuzņemas vadošā loma šajā miera procesā.
Tas mums, Eiropas Savienībai, ir ārkārtīgi svarīgi. Treškārt – atbalstīt sīriešus pašā Sīrijā, gan tos, kuri ir kaimiņzemēs - Libānā, Jordānijā, Turcijā, Irākā un Ēģiptē,” sacīja Mogerīni, liekot saprast, ka pret Krievijas centieniem uzņemties galveno lomu šajā procesā ir jābūt piesardzīgiem.
To, ka Krievijas iesāktajām miera sarunām, kas līdz šim notikušas Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, nav nākotnes, norādīja arī ANO īpašais sūtnis Sīrijas lietās Stafans de Mistura:
„Astanas sarunas, manuprāt, ir apdraudētas, un es neesmu vienīgais, kurš tā domā, ja vien tajās nesāk nopietni strādāt, lai mazinātu konflikta spriedzi un atbrīvotu ieslodzītos. Sīrijas sanāksme Krievijā, Sočos, bija ļoti svarīgs notikums un pūliņi, taču tiem nebija turpinājuma. Šajā situācijā ir vajadzīga visaugstākā līmeņa diplomātija, turklāt sarunās iesaistot ne tikai dažas valstis, kas tiekas Astanā, bet daudzas citas, kas ir iesaistītas un varētu palīdzēt politiskajam risinājumam nākotnē.”
Eiropas Savienība uzstāj uz Bašara al Asada atkāpšanos un jauna vēlēšanu procesa sarīkošanu. Tam iebilst Krievija un citas sabiedrotās. Stafans de Mistura medijiem Briselē arī atzina, ka
pagaidām nav risinājuma tam, ka ANO Drošības padomē Krievija bloķē visas rezolūcijas, kas attiecas, piemēram, uz režīma darbību nosodīšanu vai arī ķīmisko ieroču lietošanas izmeklēšanu.
Taču, gaidot politisko risinājumu, valstis arī turpina apņemties palīdzēt Sīrijai finansiāli. ANO iepriekš aicināja donorvalstis būt aktīvākām un veikt lielākus maksājumus Sīrijas un tās kaimiņvalstu humānās palīdzības vajadzībām, kas ir vismaz 9 miljardi dolāru gadā. Aizvadītajā gadā valstis apņēmās Sīrijai atvēlēt 6 miljardus dolāru, taču šogad solītā summa ir mazāka.
Latvija jaunu maksājumu šogad vēl apsver. Par līdz šim palīdzēto stāsta Latvijas vēstnieks Eiropas Savienības Politiskajā un drošības komitejā Andžejs Viļumsons:
''Mūsu finansiālais ieguldījums Sīrijas kara seku risināšanā notiek divos veidos – viens ir mūsu iemaksas Eiropas Savienības mehānismā, no kura tiek ņemti finanšu līdzekļi Sīrijas bēgļu situācijas uzlabošanai Turcijā; tās ir obligātās iemaksas, ko veic visas ES dalībvalstis. Mūsu iemaksa pēdējos trijos gados ir aptuveni 3,34 miljoni eiro. Otrs, ko mēs izmantojam, ir dažādi starptautiskie mehānismi, kur mēs veicam brīvprātīgas iemaksas.''
Karš Sīrijā ir iegājis jau astotajā gadā, un tas ir izvērties par sadrumstalotu konfliktu starp daudzām karojošajām grupām, kuru vidū ir Sīrijas režīma spēki, ko atbalsta Krievija un Irāna un dažādi grupējumi, opozīcija un arī teroristiskas organizācijas. Šajos gados vairāki miljoni cilvēku ir devušies bēgļu gaitās ārpus valsts vai arī ir bijuši spiesti patverties citos reģionos Sīrijas teritorijā, bet bojā gājušo skaits ir tuvu pusmiljonam.
