Merkele Putinu uzņēma sestdienas vakarā Mēzebergas pilī. Lai arī pēc darba kārtība izskatāmajiem jautājumiem, varētu šķist, ka sarunām varētu būt ietekme uz piemēram, Sīrijas un Ukrainas procesiem, tomēr Vācijas kanclere ātri vien, vēl pirms tikšanās ar Putinu, uzsvēra, ka netiek gaidīts "īpašs" iznākums.
Merkele piebilda, ka Krievijas prezidenta vizīte Vācijā, galvenokārt, notiek, lai Berlīne uzturētu dialogu ar Maskavu, neskatoties uz to, ka Kremlis ir iesaistījies "nopietnos konfliktos daudzviet pasaulē".
Līdzīga tikšanās starp abām pusēm jau notikusi šogad, kad abu valstu līderi maijā tikās kūrorta pilsētā Krievijā pie Melnās jūras - Sočos.
Putins, kurš Vācijā ieradās pēc tam, kad bija apmeklējis kāzas Austrijā, runājot par Sīriju, pauda gatavību palīdzēt ar bēgļu atpakaļ atgriešanos, kā arī kara nomāktās valsts atjaunošanu. Turpretī Merkele uzsvēra šajā jautājumā vispirms nodrošināt konstitūcijas reformas un vēlēšanas.
Ukrainas jautājumā Vācijas kanclere iestājās par Apvienoto Nāciju Organizācijas miera misijas spēku izvietošanu Ukrainas austrumos, lai veicinātu situācijas normalizēšanos. Tiesa gan, Putins noliedzis šādu iespēju, jo līdz šim šajā jautājumā nav ticis panākts ievērojams progress.
Tikmēr enerģētikas jautājumos, kā piemēram, Ukrainas kā gāzes tranzītvalsts lomas saglabāšanu, uz ko uzstāj Vācija, ir likusi Krievijas prezidentam norādīt, ka līdz ar "Nord Stream 2" gāzesvada projektu, kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Vāciju ar Krieviju, netiks izslēgta iespēja, ka nākotnē Ukraina varētu tikt izmantota kā gāzes tranzīta ceļš.
"Vēlos pievērsts uzmanību tam, ka Ukrainas tranzīta ceļš, kas ir tradicionāls mums, ir jāatbilst visām ekonomiskajām prasībām un visam, ko šis vārds ietver," teica Putins.
Ar to viņš vērš uzmanību arī uz ekonomisko izdevīgumu, lai saglabātu tranzīta ceļu cauri Ukrainai.
"Deutsche Welle" retoriski uzdevusi jautājumu, vai Eiropas Savienības sankcijas ir pietiekami efektīvas, jo saskaņā ar Krievijas prezidenta teikto, Vācija joprojām ir tās lielākā tirdzniecības sadarbības partnere. Turklāt pagājušajā gadā Vācijas tirdzniecības apjomi ar Krieviju ir pieauguši par 22 procentiem, investīciju apjomam veidojot 18 miljardus eiro, kas investēti Krievijā.
