Mali ilgstoši bija pasaules uzmanības lokā terorisma draudu dēļ, kas varēja izvērsties par nopietnu reģiona un visas pasaules drāmu, tā kā Mali bieži mēdza dēvēt arī par „Afganistānu divi”.
Svētdien paredzētās vēlēšanas Rietumāfrikas valstī Mali uzskata par izšķirošu pārbaudījumu tam, vai pēc apvērsuma un ilgstošiem konfliktiem augsti korumpētā un nabadzīgā valsts būs spējīga demokrātiski ievēlēt jaunu varu un, izmantojot no ārienes sniegtos resursus, pamazām attīstīties. Vēlēšanu gludu norisi gaida gan pašā Mali, gan starptautiskajā sabiedrībā un īpaši Francijā, kas nekavētos ar lauvas tiesu savu karavīru izvešanu no valsts.
Janvārī pēc Mali valdības lūguma, Francijas armija ieradās savā bijušajā kolonijā, lai palīdzētu nabadzīgajam un vājajam Mali karaspēkam atsist radikālā islāma grupējumu ielaušanos dziļāk valstī pēc tam, kad izmantojot apvērsumu un tuaregu cilšu sacelšanos, okupēja Mali ziemeļu daļu.
Tagad situācija valstī ir stabilizējusies, te joprojām uzturas franču karaspēks, ANO sūtīta armija un vairāku ārvalstu, tostarp Latvijas karavīri, kas Eiropas Savienības misijas sastāvā apmāca Mali armiju.
Taču valsts drošības trauslums joprojām ir neapstrīdams un bažas, ka tuksnesī aizdzītie islāmistu grupējumi kādu dienu varētu atgriezties, nav pilnībā zudušas.
Par to, ka vēlēšanām Mali nebūs burvju nūjiņas efekts, liecina vairāki faktori, un viens no būtiskākajiem – no 27 prezidenta amata kandidātiem kopumā pirmajās rindās ir iepriekšējās valdības amatpersonas, kuras galvenokārt vairojamas valsts krīzē un nespējā novērst konfliktus. Bet tieši no prezidenta sagaida etnisko strīdu sašķeltās valsts apvienošanu un izlīgšanu ar separātiskajiem Ziemeļiem, proti, starp melnādaino iedzīvotāju vairākumu valsts Dienvidu daļā un arābu un tuaregu cilšu pārstāvjiem Ziemeļos. Pretējā gadījumā tas viegli atver vārtus radikāliem grupējumiem no malas, armijas nostiprināšanu un spēju pamazām atdzīvināt ekonomiku.
Mali turpmāko gadu atbalstam un arī vēlēšanu sarīkošanai vēl maijā starptautiskā donoru konferencē Briselē izdevās savākt vairāk nekā 3 miljardus eiro lielu finansējumu. Nauda nepieciešama arī pusmiljonam bēgļu un no sausuma un neražu dēļ badu cietušajiem cilvēkiem, karā cietušajiem Ziemeļiem, kur no nulles jāatjauno ūdens sistēmas, elektrība, arī valsts administrācija un tamlīdzīgi.
Mediji vēsta, ka Mali galvaspilsētas Bamako ielās, uz tiltiem, māju sienām un veikalu skatlogos redzami plakāti ar kandidātu vārdiem. Daži mēģina kampaņot sociālajos interneta tīmekļos – „Twiter” un „Facebook”, taču valstī ar 30 procentu lielu analfabētismu un tikai dažiem procentiem, kas var piekļūt internetam, tas ir vājš ierocis.
