ES līderi pirms dažām dienām samitā Briselē apstiprināja jaunas sankcijas pret vairākiem uzņēmumiem, kas finansiāli un materiāli atbalsta Krievijas oligarhus centienos okupēt Ukrainu, taču pēc avio katastrofas Austrumukrainā ar jauniem un tālākiem soļiem nesteidzas.
Kā medijiem Briselē pavēstīja Eiropas Komisijas pārstāve Pia Hansena, par to vēl domāt ir pāragri, jo nepieciešami fakti par notikušo. Un šis būs temats ES ārlietu ministru sanāksmē otrdien, kurā paredzēta arī tikšanās ar malaiziešu kolēģi.
„Es sagaidu, ka Eiropas Savienības ārlietu ministri šo traģisko notikumu fonā novērtēs situāciju un ņems vērā visus pieejamos faktus un informāciju un nodefinēs Eiropas Savienības atbildi. Taču patlaban visa uzmanība ir uz sankcijām, par kurām vienojās iepriekš,” sacīja ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones pārstāve Maja Kocijančiča.
Ārkārtas sanāksmi jau piektdien rīko ANO Drošības padome. Lielbritānija, kas mudinājusi to sasaukt, pieprasa ANO vadītu izmeklēšanu. Uz to aicinājusi arī Austrālijas valdība, norādot, ka ir ļoti svarīgi, lai ekspertiem būtu pilna iespēja piekļūt nelaimes vietai, iegūt melnās kastes ierakstu un runāt ar aculieciniekiem.
Arī daudzas citas gan Eiropas, gan pasaules valstis pieprasa nekavējoši pārtraukt uguni Austrumukrainā, lai izmeklētāji varētu piekļūt notikumu vietai un sākt darbu. Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka Maskava nes atbildību par to, kas patlaban notiek Ukrainā. „Ir ļoti, ļoti daudz indikāciju, ka lidmašīnu notrieca un tādēļ tas ir jāuztver ārkārtīgi nopietni,” sacīja Merkele.
Taču Merkele arī norādījusi - lai arī viņai ir ļoti nopietnas uzskatu atšķirības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, viņa tomēr dod priekšroku paturēt durvis atvērtas dialogam.
Savukārt NATO ir nobažījusies par ieroču līmeni un daudzumu, ko Austrumukrainā izmanto prokrieviskie separātisti, norādot, ka to jauda ir milzīga. Acīmredzami, Krievija joprojām ļauj algotņiem un smago ieroču kravām plūst pāri robežai uz Ukrainu.
Brīdī, kad notika nelaime, NATO lidmašīnas ir patrulējušas Polijas un Rumānijas gaisa telpā un tagad tiek pētīti to ieraksti. Taču, ņemot vērā attālumu no notikumu vietas, NATO apšauba, ka lidmašīnu iekārtām būs izdevies fiksēt traģēdijas brīdi.
