Tiekoties ar Baltkrievijas vadoni Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vladimiru Makeju, Lavrovs norādījis, ka attiecību ar Eiropas Savienību faktiski nav bijis jau kopš 2014. gada un turpmāk Krievija neuzticēšoties ne NATO, ne Eiropas Savienībai.

Pēc Lavrova vārdiem, Eiropa neesot ieinteresēta izprast Krieviju, turklāt to, kas tiek lemts Briselē, vispirms nolemjot Vašingtonā. Krievijas pārstāvis arī izteicies, ka patiesībā, ieviešot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, ASV vēloties novājināt ne tikai Krieviju, bet arī pašu Eiropas Savienību.

Kremļa pārstāvim piebalsoja arī Baltkrievijas ārlietu ministrs Makejs, kurš pažēlojās, ka Eiropas Savienības valstis ierobežo tirdzniecības sakarus ar Baltkrieviju un cilvēku pārvietošanos.

Kā piemēru viņš minēja robežas aizsardzības žogus, ko Polija, Lietuva un Latvija būvē gar Baltkrievijas robežu.

Rietumu sankciju ietekme Krievijā tiek izjusta arvien vairāk. Piemēram, Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" akcionāri bija izlēmuši atteikties no dividenžu izmaksas par 2021. gadu. Tūlīt pēc šī lēmuma "Gazprom"akciju vērtība biržā nokritusies aptuveni par 30 procentiem.

Rietumi arīdzan apņēmušies turpināt finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai. ASV prezidents Džo Baidens ir paziņojis par jaunu palīdzības paketi 800 miljonu dolāru vērtībā. Tās būs gan modernas pretgaisa aizsardzības iekārtas, gan augstas mobilitātes raķešu sistēmas HIMARS no citām valstīm.

Kopumā jaunus solījumus piegādāt bruņojumu Ukrainai ir izteikušas vairāk nekā 50 valstis.

Baidens arī solījis atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai nepieļautu Krievijas uzvaru.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.