Šādi Krievijas Ārlietu ministrija reaģējusi uz Ziemeļvalstu ministru kopīgo deklarāciju, kurā tās apņemas stiprināt sadarbību un pauž solidaritāti ar Baltijas valstīm, ziņo Krievijas aģentūra “RIA Novosti”.
“Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Ziemeļvalstu sadarbība aizsardzības jomā tiek pozicionēta kā pret Krieviju vērsta, kas var graut pēdējo gadu laikā uzkrāto konstruktīvu sadarbību Ziemeļos,” norāda Krievijas ārlietu resors.
“Šajā kontekstā īpašu satraukumu rada tas, ka pieaug tendence Zviedrijai un Somijai tuvināties NATO aliansei”, lai gan oficiāli šo valstu politika paredz nepiedalīties militārajās savienībās, norāda Krievijas ministrija.
Jau ziņots, ka Ziemeļvalstis šonedēļ vienojās par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā un lielāku solidaritāti ar Baltijas valstīm, lai palielinātu reģiona drošību. Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas aizsardzības ministri un Islandes ārlietu ministrs kopīgajā deklarācijā norādījuši, ka Ziemeļeiropai jābūt gatavai iespējamām krīzēm un incidentiem, ko var izraisīt Krievija.
Krievijas kaimiņvalsts Somija, kā arī Zviedrija nav NATO dalībvalstis, taču tās pēdējā laikā palielinājušas sadarbību ar aliansi, un kopīgā Ziemeļvalstu deklarācija ir viena no stiprākajām atbildēm pēdējā laika Krievijas agresijai.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Tāpat aizvien biežāk pie NATO dalībvalstu robežām pamanītas Krievijas lidmašīnas un militārie kuģi, arī virs Baltijas jūras palielinās Krievijas militāro lidojumu skaits, tādējādi apdraudot civilās lidmašīnas.
