Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas un Islandes aizsardzības ministri kopīgajā deklarācijā norādījuši, ka Ziemeļeiropai jābūt gatavai iespējamām krīzēm un incidentiem, ko var izraisīt Krievija.
Krievijas līderi pierādījuši, ka viņi ir gatavi praksē efektīvi izmantot militārus līdzekļus savu politisko mērķi sasniegšanai, pat ja tas pārkāpj starptautisko tiesību normas, pausts deklarācijā, kuru citē “Aftenposten”.
Krievijas kaimiņvalsts Somija, kā arī Zviedrija nav NATO dalībvalstis, taču tās pēdējā laikā palielinājušas sadarbību ar aliansi, un kopīgā Ziemeļvalstu deklarācija ir viena no stiprākajām atbildēm pēdējā laika Krievijas agresijai, norāda “Reuters”.
Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Somijas un Zviedrijas ministru parakstītajā tekstā par militārās sadarbības padziļināšanu galvenie punkti ir vairāk kopīgo mācību rīkošana; kopīga industriālā sadarbība, tostarp aizsardzības jomā; izlūkdienestu informācijas apmaiņa.
Ziemeļvalstis brīdina, ka „Baltijā un mūsu ziemeļu reģionā ir pieaugoša militārā un izlūkošanas aktivitāte,” bet „Krievijas armija pie mūsu robežām mūs izaicina, un bijuši vairāki Baltijas valstu robežu pārkāpumi”.
“Krievijas rīcība ir lielākais izaicinājums Eiropas drošībai,” teikts ministru deklarācijā. “Krievijas propaganda un politiska manevrēšana sēj nesaskaņas starp tautām un arī NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm.”
Norvēģijas Aizsardzības ministrija apliecinājusi deklarācijas autentiskumu un informējusi, ka tā tuvākajā laikā tiks publicēta Ziemeļvalstu lielākajos laikrakstos.
Attiecībā uz Baltijas valstīm Ziemeļvalstu ministri norādījuši: „Ciešāka Ziemeļvalstu sadarbība un darbība solidaritātē ar Baltijas valstīm mūsu reģionā veicina lielāku drošību un pazemina militāro incidentu risku. Rīkojoties stingri, paredzami un konsekventi, mēs varam veicināt mieru un drošību šajā pasaules daļā.”
„Mēs arī esam izveidojuši programmu, lai attīstītu aizsardzības spējas, kur mēs sadarbībā ar Baltijas valstīm varam palīdzēt reformēt mūsu sadarbības valstu aizsardzības sektorus,” pauduši Ziemeļvalstu ministri.
Latvijas Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš norāda, ka Ziemeļvalstu kopīgais paziņojums ir „tiešas sekas Krievijas izvēlei, kas sevi parādījusi kā drauds Eiropai”. Viņš piebilst, ka gan Ziemeļvalstīm, gan Krievijai ir arī savas intereses Arktikā.
"Tas rāda, ka Ziemeļvalstis interesē, ka tās ir gatavas sevi aizsargāt. Un ļoti labi, ka šīs valstis arī izrāda solidaritāti pret mums. Tas ir jāvērtē ļoti pozitīvi. Valstis, kas vēsturiski bijušas plus mīnus neitrālas, arī sāka teikt, ka Krievija ir drauds, ir paziņojumi par kopīgu aizsardzības sadarbību un tā tālāk. Protams, ka Krievijai nepatiks. Protams, ka viņi kaut kādā veidā protestēs," paredzēja Bērziņš.
Jau vēstīts, spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Tāpat aizvien biežāk pie NATO dalībvalstu robežām pamanītas Krievijas lidmašīnas un militārie kuģi, arī virs Baltijas jūras palielinās Krievijas militāro lidojumu skaits, tādējādi apdraudot civilās lidmašīnas.
Jau vairākos gadījumos, īpaši no Dānijas un Zviedrijas, ziņo par incidentiem, kad civilais laineris par mata tiesu izvairījies no Krievijas militārā lidaparāta, kurš pārvietojies bez brīdinājuma signāliem. Krievijas puse pagaidām uz NATO valstu brīdinājumiem nav reaģējusi un arī savu lidojumu gaitu nav skaidrojusi un mainījusi.
