ASV arī esot iebildumi un prasības Krievijai, un Vašingtona ir gatava tās apspriest ar Maskavu. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paudis Kijevas gatavību ievērot Minskas vienošanās prasības, piesaistot arī starptautisko atbalstu.
Kremlis izvirza savas prasības
Pagājušajā nedēļā Krievija iesniedza ASV un NATO virkni prasību, pieprasot juridiskas drošības garantijas, kas tostarp nozīmētu NATO turpmāku nepaplašināšanos austrumu virzienā un izslēgtu NATO militārās operācijas bijušajās padomju republikās.
Reaģējot uz šiem izteikumiem, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir paziņojis, ka ļoti liela daļa no Krievijas izteiktā piedāvājuma nav pieņemama. Pēc viņa vārdiem, līdzīgi kā Krievijai, arī ASV un Eiropai ir bažas un prasības, tāpēc visi šie jautājumi būtu jāapspriež ar Krievijas pārstāvjiem, izmantojot dažādus diplomātiskos formātus. Visticamāk, ka tas notikšot jau nākamā gada sākumā.
Krievijas nostāju trešdien intervijā raidsabiedrībai “Russia Today” komentēja arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, skaidrojot, kāpēc šādas juridiskas prasības no Rietumiem tiek prasītas.
“Mūs regulāri ir apmānījuši, sākot ar mutiskiem solījumiem un beidzot pat ar politiskām saistībām, kas bija ierakstītas Krievijas un NATO attiecību pamatdokumentā. Tāpēc šoreiz mēs uzstājam uz juridiski saistošām garantijām, vienlaikus saprotot, ka Rietumi var arī šīs juridiskās saistības elementāri pārkāpt un izstāties no dažādiem līgumiem.
Mēs esam atvērti šādām sarunām un darīsim visu, lai mūs saprastu. Es ceru, ka, ņemot vērā tās darbības, kuras mēs veicam savas aizsardzības nodrošināšanai, mūs uztvers nopietni.”
Varētu ierobežot viedtālruņu piegādi Krievijai
Tā kā diskusijas par iespējamo Krievijas agresiju Ukrainā joprojām turpinās, nerimst sarunas arī par iespējamu atbildi uz šādu Krievijas rīcību. Ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz ASV prezidenta administrācijas pārstāvjiem, ziņo, ka ASV ar sankciju palīdzību varētu ierobežot viedtālruņu piegādes Krievijai.
Tāpat tiekot pētīta iespēja ierobežot automašīnu un lidmašīnu rezerves daļu, kā arī citu materiālu eksportu. Pirms tam Vašingtona plāno konsultācijas ar vadošajiem partneriem Eiropā un Āzijā.
Runājot par situācijas stabilizēšanu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Kijeva ir gatava izpildīt Minskas vienošanos prasības, ir gatava iesaistīties sarunās ar Krieviju un ir pat izstrādājusi 10 soļu programmu, kā sasniegt izvirzītos mērķus. Tam būtu nepieciešams aktualizēt Normandijas formāta sarunas un piesaistīt arī ASV.
Ukraina nevēlas mūžīgi gaidīt uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā
Zelenskis arī atzinis, ka Ukrainai būtu jāmaina visa pieeja savai ārpolitikai, padarot to daudz dinamiskāku. Viņš paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos sniegt skaidru redzējumu par laika periodu, kad Ukraina varētu kļūt par NATO dalībvalsti.
“Mēs dzīvojam jaunā realitātē, un mums ir jāizmaina savas ārpolitikas stils un filozofija. Tai ir nepieciešamas vairākas lietas. Pirmkārt – ātrums. No pārlieku konservatīvas un ļoti lēnas mūsu diplomātijai ir jākļūst par dzīvīgu un ļoti ātru.
Pašlaik ļoti daudzos procesos Ukraina atpaliek un ir spiesta ķert citus rokā. Un tas nav pareizi. Mēs arī nevaram pieņemt tēzi par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā pēc 30 gadiem, bet NATO – pēc kādiem 50 gadiem. Tas demotivē visus!”
Ukraina bija cerējusi jau nākamajā gadā saņemt skaidru signālu par to, cik ilgā laikā Kijeva var cerēt uz dalību Ziemeļatlantijas aliansē. Līdz šim NATO gan ir skaidri pateikusi, ka Ukrainas uzņemšana pārskatāmā nākotnē nav gaidāma. Un, visticamāk, ņemot vērā pašreizējo saspīlējumu ar Krieviju, šis jautājums arī netiks aktualizēts.
