Joprojām pretrunīgas ziņas pienāk no Kazahstānas, kur pēc vairāku dienu vardarbīgām sadursmēm situācija joprojām ir ļoti nestabila. Šodien pirmo reizi vairāku dienu laikā tika publiskota informācija par konfliktā bojā gājušajiem. Kazahstānas valsts televīzijas kanāls "Habar 24", atsaucoties uz Veselības ministrijas sniegto informāciju, paziņoja, ka šonedēļ notikušajās sadursmēs dzīvību ir zaudējuši vismaz 164 cilvēki, no kuriem vairāk nekā simts ir nogalināti Almati pilsētā. Kazahstānas Veselības aizsardzības ministrija vēlāk gan šādu informāciju neapstiprināja, norādot, ka informāciju ir publiskojuši Informācijas ministrijas pārstāvji. Arī šīs ministrijas paziņojumā teikts, ka ir notikusi tehniska kļūda.
Līdz šim ir saņemtas ziņas, ka par dalību protestos ir aizturēti jau vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.
Kazahstānas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka ir uzsāktas 125 krimināllietas par slepkavībām un vardarbību pret varas pārstāvjiem. Ministrijas pārstāvji norādījuši, ka pēc viņu rīcībā esošās informācijas vardarbīgās sadursmēs iesaistītie cilvēki bijuši ģērbti arī policistu un armijas karavīru formās. Šādi izteikumi gan visai skeptiski uztverti interneta vidē gan pašā Kazahstānā, gan ārpus tās robežām.
Pēdējās dienās daudz uzmanības tiek pievērsts arī valstī ievestajiem Kolektīvās drošības līguma organizācijas miera uzturētājiem, viņu pilnvarām un tam, cik ilgi viņi Kazahstānā uzturēsies. Sagaidāms, ka jau rīt videokonferences laikā situācijas stabilizēšanu apspriedīs visu organizācijas valstu līderi. Tikmēr svētdien Kazahstānā turpināja ierasties Krievijas karavīri, to pamatojot ar "miera uzturēšanas" mērķiem pēc prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva lūguma. Viņš aicināja iesaistīties Krievijas vadīto sešu bijušo padomju valstu militāro aliansi, kas nosūtījusi divus ar pusi tūkstoš karavīrus, pārsvarā Krievijas, bet arī tādu valstu kā Baltkrievijas karavīrus. Kā prognozējis Kazahstānas prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva preses sekretārs, visticamāk, Kolektīvās drošības līguma organizācijas miera uzturētāji valstī uzturēsies tikai nedēļu, piebilstot, ka miera uzturētāji valstī būs tik ilgi, kamēr turpināsies pretterorisma operācija.
Sagaidāms, ka jau otrdien Kazahstānā tiks veiktas pārmaiņas valdībā, tostarp paredzēts nosaukt nākamā premjerministra vārdu.
Sākoties protestiem, Valsts prezidents valdību faktiski atlaida, un šajās dienās ļoti bieži izskan minējumi par to, ka viens no galvenajiem Tokajeva uzdevumiem varētu būt atbrīvoties no iepriekšējā prezidenta Nursultana Nazarbajeva līdzgaitniekiem un arī ģimenes locekļiem. Šodien Nazarbajeva preses sekretārs gan atkārtoti norādījis, ka bijušais prezidents ir brīvprātīgi atteicies no ietekmīgā Nacionālās drošības padomes vadītāja amata, ļaujot pašreizējam valsts vadītājam Tokajevam operatīvāk pieņemt lēmumus.
Pakāpeniski stabilizējoties situācijai Kazahstānā, valsts nacionālā banka ir paziņojusi par virkni darbību, kuras palīdzēs stabilizēt valsts finanšu sistēmu. Tā, piemēram, 10. janvārī normālā režīmā atsāks darboties maksājumu sistēmas, tiks ieskaitītas pensijas, pabalsti un algas. Darbu ir plānojusi atsākt arī Kazahstānas fondu birža, taču pagaidām tikai tirgojot valsts vērtspapīrus vietējā valūtā.
Sagaidāms, ka no rītdienas lidojumus uz Kazahstānu varētu atsākt arī dažas ārvalstu aviokompānijas.
Darbu šodien atsākuši arī lielveikali, taču mazo veikalu plaukti nereti esot tukši. Daļēji tas tiek skaidrots ar piegāžu problēmām.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
