Tikmēr Kijevā parlaments attiecās pieņemt premjera Arsēnija Jaceņuka demisiju, apstiprināja izmaiņas budžetā un tā dēvētā kara nodokļa ieviešanu.
Kad pirms nedēļas Ukrainas Augstākās Radas valdošo koalīciju pameta divas partijas, radot likumīgu iespēju prezidentam drīzumā izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas, premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņoja par atkāpšanos no amata. Lēmumu viņš pamatoja gan ar koalīcijas izjukšanu, gan apsūdzot parlamentu par valdības iniciatīvu bloķēšanu.
Premjera demisiju gan ir jāapstiprina Augstākajai Radai, un ceturtdien balsojumā parlaments Jaceņuka atkāpšanos nepieņēma. Par viņa demisiju balsoja tikai 16 parlamenta deputāti, pret bija 109, savukārt pārējie no 450 deputātiem balsojumā atturējās vai nepiedalījās.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko mudinājis deputātus un valdību vairīties no ķildām un turpināt strādāt valstij izšķirīgajā laikā.
Ceturtdien Augstākā Rada beidzot apstiprināja budžeta grozījumu pieņemšanu, kas paredz papildu līdzekļu atvēlēšanu karadarbībai un nopostītās infrastruktūras atjaunošanai.
Tāpat parlaments pieņēmis izmaiņas nodokļu sistēmā, ar kurām nākamgad tiks ieviests tā dēvētais kara nodoklis 1,5% apmērā, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas. Nodoklis piemērots iedzīvotāju darba algām.
Augstākā Rada arī ratificēja vienošanos ar Nīderlandi un Austrāliju, atļaujot tām nosūtīt apmēram 950 cilvēku lielu „bruņotu darbinieku” grupu, lai garantētu drošību Ukrainas austrumos notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofas vietā. Vienošanās ļauj abām valstīm izvietot notikuma vietā „militāru un nemilitāru” darbinieku grupu, tomēr Nīderlandes amatpersonas ir izteikušās, ka būtu nereāli nosūtīt karavīrus.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija ceturtdien paziņoja, ka tās novērotājiem konvojā ar Nīderlandes un Austrālijas ekspertiem beidzot izdevies sasniegt Malaizijas pasažieru lidmašīnas nogāšanās vietu. Šī gan pagaidām esot tikai sākotnējas izpētes misija, aģentūrai AFP norādīja Nīderlandes Tieslietu ministrija. Tomēr tā varētu radīt apstākļus lielākas izmeklētāju komandas atbraukšanai. Bet Austrālija uzskata, ka katastrofas vietā joprojām atrodas aptuveni 80 cilvēku mirstīgās atliekas - gandrīz divas nedēļas pēc traģēdijas.
Drošības apsvērumu dēļ eksperti nevarēja nokļūt līdz atlūzām kopš svētdienas, jo rajonā notiek kaujas starp Ukrainas spēkiem un prokremliskajiem separātistiem, kas iepriekš apsūdzēti par novērotāju bloķēšanu. Ceturtdien Ukrainas armija izsludināja vienas dienas pārtraukumu ofensīvā pret separātistu kaujiniekiem, lai ļautu sākt iestrēgušo izmeklēšanu. Tomēr misijai līdzi atbraukušie žurnālisti ziņo, ka tikai dažu kilometru attālumā no atlūzām arī šodien nogranduši vairāki sprādzieni.
Jau ziņots, ka „Malaysia Airlines” lidmašīna, reiss MH17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru, notriekta 17.jūlija vakarā virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu.
Savukārt ASV paziņoja, ka atbildība par Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofu Donbasā gulstas uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina pleciem, jo prokrieviskie separātisti Ukrainas austrumos, kuri pēc ASV izlūkdienesta datiem notriekuši šo lidmašīnu, nevarēja rīkoties bez Krievijas valdības un Putina atbalsta.
