901 miljons ir summa, kas ir vismaz divas reizes lielāka nekā gadu iepriekš.
OLAF pats līdzekļus gan neatgūst, bet pēc izmeklēšanas to rekomendē darīt attiecīgo dalībvalstu iestādēm, kam tad ir jāizlemj, vai rīkoties. Pērn pēc OLAF rekomendācijām ES budžetam atgūti aptuveni 205 miljoni eiro, kas ir par trīs ceturtdaļām vairāk nekā gadu iepriekš.
Jānorāda gan, ka ES budžets 2014.gadā bija gandrīz 143 miljardi eiro, un minētās summas nesastāda pat procentu no kopējā budžeta.
Starp 901 miljonu, ko OLAF centās atgūt, piemēram, gandrīz 200 miljoni bija piešķirti kādai Spānijas ostai. Vēl 49 miljoni bija paredzēti kādai ostai Spānijas ziemeļos, kur divas augstu stāvošas ostas amatpersonas tiek turētas aizdomās par krāpšanos.
Tajā pašā laikā OLAF izpelnījies kritiku par savām prioritātēm.
Īpaši asa bijusi Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja Ingeborga Grāsle. Norādīts, ka mazāk kā trešā daļa no OLAF izmeklētājiem strādā ar lauksaimniecības un struktūrfondiem, taču abām sfērām paredzēts vairāk nekā 80% ES budžeta. Šajā vienībā strādā 44 no 134 izmeklētājiem. Toties 13 strādā „Tabakas un viltojumu” vienībā, kur ir tikai dažas atvērtas lietas.
Vācu eirodeputāte Grāsle no centriski labējās Eiropas Tautas partijas uzskata, ka tas ir neatbilstošs un nelīdzsvarots darbu sadalījums. Viņa norāda, ka OLAF pienākums nav sekot luksusa preču industrijas interesēm vai darīt valstu muitas iestāžu un policijas darbu „Ir luksusa preču industrija ar skaidru interesi, lai OLAF palīdzētu viņiem atrast viltotas preces. Bet manuprāt, OLAF nav Eiropas Federālā izmeklēšanas biroja jeb FIB variants. OLAF uzdevums ir aizsargāt ES finansiālās intereses. Un tas nozīmē - aizsargāt ES budžetu," pauda Grāsle.
Viņa uzskata par nepieņemamu to, ka ES nodokļu maksātājiem jāmaksā par izmeklēšanām pret viltošanu luksusa preču industrijā.
Tomēr OLAF ģenerāldirektors Džovanni Keslers noliedza, ka birojs savās izmeklēšanās īpaši koncentrētos uz luksusa precēm, sakot, ka tās gluži šādā vārdā nevar saukt. Viņš teica, ka tās „viltotas preces, kas iekļauj viltotu tabaku, šampūnu un pārtikas produktus”.
Bet komentējot situāciju ar lauksaimniecības un struktūrfondiem, viņš argumentēja, ka šos budžetus pamatā kontrolē dalībvalstis. „Runājot par struktūrfondiem - primārā atbildība izmeklēt šīs lietas ir dalībvalstu varasiestādēm, un tās to arī dara. Tādēļ OLAF izmeklēšana šeit attiecas tikai uz nozīmīgākajām lietām," viņš sacīja.
Jaunākais ziņojums liecina, ka laikā no 2007.gada OLAF dalībvalstu varasiestādēm sniedzis kopumā 479 rekomendācijas sākt izmeklēšanas par līdzekļu izkrāpšanu no ES budžeta. Aptuveni 300 gadījumos izmeklēšanas tiešām uzsāktas un pusē gadījumu beigušās ar apsūdzības izvirzīšanu.
