Grieķija vēlas meklēt naftu Vidusjūrā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 2 mēnešiem.

Meklējot jaunus enerģijas avotus Eiropas Savienības robežās, Grieķija aicina pievērst uzmanību Vidusjūras austrumu daļai. Tieši šeit varētu atklāt jaunas naftas un gāzes atradnes, kas varētu palīdzēt gan ātrāk pārvarēt finanšu krīzi, gan risināt energoapgādes drošības jautājumu. Šī ir centrālā doma Grieķijas premjerministra runā Atēnu enerģētikas forumā, kas norisinājās 25. un 26. februārī. Turklāt viena no foruma dalībniekiem Eiroparlamenta deputāte Niki Dzavela iesaka arī Latvijai vērīgāk izpētīt mūsu dabas resursus. 

Egejas jūra Kipras tuvumā var slēpt gāzes un, iespējams, arī naftas atradnes. Iespējams, jo neviens to nav pārbaudījis. Taču, ja šis pieņēmums izrādīsies patiess, tāda apjoma dabas resursi ļaus nopelnīt, pēc dažiem aprēķiniem līdz pat 400 miljardu eiro. Kā apgalvo ekonomikas doktors Nikolass Hristodulidis, šī nudien ir iespēja, kuru Atēnas nedrīkst laist garām.

„Nedomāju, ka mēs kļūsim par otro Katāru un diez vai nonāksim pasaules lielāko gāzes ražotāju desmitniekā. Taču ir svarīgi, ka spējam bagātināt savas valsts enerģijas avotus," saka Hristodulidis.

Tiesības veikt izpēti un arī vēlāk gāzes ieguvi ir gards kumoss, uz kuru pretendē blakusesošās valstis - Grieķija, Kipra, Izraēla, kas ir izveidojušas sava veida koalīciju, un arī Turcija. Kamēr pirmie tikai diskutē par nepieciešamību izpētīt jūras dzelmi, Turcija rīkojas. Tās valsts kompānija TRAO jau kopš 2007.gada ir ieguvusi atļauju veikt urbšanu pētniecības nolūkā. Šis fakts izraisījis jaunu saspīlējumu Turcijas un Grieķijas attiecībās. Atēnas apsūdz Turciju Grieķijas jūras robežas šķērsošanā. Un pagājušajā nedēļā Grieķijas ārlietu ministrija oficiāli iesniegusi protesta notu ANO. Grieķu premjerministrs Antonis Samaras savā runā Atēnu enerģētikas forumā aicinājis Turciju ievērot starptautiskos likumus.

"Turcija apgalvo, ka tās robežas ir saskaņā ar starptautiskā likuma normām, taču Turcija šo likumu nav parakstījusi. Atšķirībā no Grieķijas," sacīja premjers. Antonis Samaras arī uzsvēris, ka jaunie atklājumi spēs mainīt Grieķijas lomu Eiropā.

Grieķija un Kipra „sēž" uz galvenajiem ceļiem, kas nodrošina Eiropu ar naftu un Dienvideiropu ar gāzi. Tagad, kad enerģijas resursi ir atklāti ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, proti, Kiprā un Izraēlā, ir liela iespējamība to atklāt arī Grieķijas jūras teritorijā. Līdz ar to Grieķijas loma vairakkārt pieaugs.

Vai arī Latvija varētu saņemt no Vidusjūras gāzi vai naftu? Visticamāk nē, sarežģītās transportēšanas dēļ. Taču Eiroparlamenta deputāte Niki Dzavela intervijā Latvijas Radio iesaka mūs valstij citu risinājumu: "Jums, tāpat kā katrai ES dalībvalstij ir jāizpēta savi iekšējie resursi. Un Eiropa ilgāku laiku ir ignorējusi šo iespēju. Kipra izpētīja savus resursus un atklājusi gāzi. Jums Latvijā jāpaskatās, vai jums pieder sava gāze šelfos, jo jūsu kaimiņiem ir šelfu gāze. Esmu pārliecināta, ka ir arī jums."

Jāpiemin, ka Grieķijā nupat parakstīts līgums par Transatlantiskā gāzesvada būvniecību, kas piegādās gāzi no Azerbaidžānas, caur Albāniju, Grieķiju līdz Itālijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti