Mazs, balts bērnu spēļu mobilais telefons ar Bārbijai līdzīgas meitenes attēlu ārēji varētu šķist pavisam nevainīgs un drošs, ja vien, uzspiežot uz kādas no tā pogām, neatskanētu melodija, kas griezīgi iesitas maza bērna ausī. Skaņu nav iespējams padarīt klusāku, un tā ir par spēcīgu pat pieauguša cilvēka dzirdei, skaidro Tomas Feirlijs, kurš strādā Eiropas Savienības patērētāju drošības ātrās brīdināšanas sistēmā „Rapex”. Turpat krāsainas bērnu kleitiņas un jaciņas, kurās iestrādātie dekoratīvie greznojumi vai elementi var viegli nonākt bērna mutē un tikt norīti, vai arī bērnu istabai domātā krāsainā drēbes cauruļveidīgā atkritumu urna, kuru kopā satur metāla stīpās, kas, pēc ekspertu vērtējuma, var viegli izsprukt no plānā materiāla un savainot bērnu.
Tā ir tikai daļa no lietām, kuras dalībvalstu patērētāju aizsardzības organizācijas nosūtījušas uz Eiropas Savienības ātrās brīdināšanas sistēmu Briselē. Tās uzdevums ir reģistrēt un dalīties ar šo informāciju ar citām valstīm, tādejādi brīdinot cilvēkus no briesmām, kuras var slēpties vienkāršā rotaļlietā vai sadzīves priekšmetā.
„Rapex” pārstāve Patrīcija Meijere norāda: „Visām Eiropas Savienībā pieejamajām precēm ir vienādi standarti, neatkarīgi no tā, kur tās ir ražotas. Šeit ir lietas no Eiropas un no visas pasaules. Ir diezgan liels skaits Ķīnā ražoto preču, bet tas ir tikai tādēļ, ka ļoti daudz to nonāk Eiropas tirgū, taču tas nenozīmē, ka absolūti visi Ķīnas produkti ir nedroši.”
Aizvadītājā gadā dalībvalstis ziņojušas par vairāk nekā 2000 gadījumu, kuros konstatēti bīstami ražojumi, un vairums no tiem atzīti par ļoti bīstamiem patērētāju veselībai un drošībai. „Rapex” uzrauga tikai tos produktus, kas nav pārtika. Un šo ziņojumu ir bijis gandrīz par trešdaļu vairāk nekā iepriekšējos gados, kas, kā secina Eiropas Komisija, liecina par to, ka patērētāju aizsardzības organizācijas strādā aizvien aktīvāk.
Visvairāk ziņojumu saņemts no Ungārijas, Bulgārijas, Spānijas, Vācijas un Lielbritānijas, kur tie pārsnieguši jau simtu. No Latvijas saņemti 12 brīdinājumi, kas ir uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā. Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde to skaidro ar to, ka 2012. gadā pārbaudītas atšķirīgas preču grupas, piemēram, bērnu rotaļlietu ķīmiskais sastāvs, kura noteikšanai nepieciešams maksas pārbaudes, un līdz ar ierobežoto budžetu pārbaudīto preču skaits ir bijis mazāks.
Visvairāk Eiropas „Rapex” sistēmas bīstamo preču sarakstā nonākuši apģērbi, tekstila izstrādājumi, rotaļlietas, elektropreces, transporta līdzekļi un kosmētika.
Kā saka Ilze Žunde, ja Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pateicoties „Rapex” sistēmai konstatē šādas preces arī Latvijas tirgū, par tām brīdina uzņēmējus, aicinot tās izņemt no veikalu plauktiem. Visbiežāk Latvijas tirgū var atrast tās preces, par kurām ziņojuši kaimiņi lietuvieši vai igauņi.
