Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka piedāvās Ukrainai aizdevumus 600 miljonu eiro apmērā.
Šie paziņojumi nāk vien dažas dienas pēc tam, kad Eiropas Savienības valstu līderi papildu deklarācijā atzina, ka esošais Asociācijas līgums neuzliek pienākumus kādreiz uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā vai sniegt tai papildu finanšu atbalstu.
Eiropas Savienības un Ukrainas amatpersonu tikšanos Briselē, kas bija paredzēta kā papildu apliecinājums bloka atbalstam Ukrainai, lielā mērā aizēnoja Ukrainas lielākās bankas “PrivatBank” nacionalizācija.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni svētdien notikušo bankas nacionalizāciju nodēvēja par drosmīgu soli.
“Ļaujiet man izmantot šo izdevību, lai apsveiktu Ukrainas valdību ar drosmīgiem un atbildīgiem soļiem, kas ir pieņemti finanšu sistēmas stabilizācijai. “PrivatBank” nacionalizācijai būtu jāpierāda, ka uz visām Ukrainas bankām attiecas vienādi finanšu noteikumi,” sacīja Mogerīni.
“Banku sistēmas stabilitātes un noturības uzlabošana ir viena no būtiskajām plašāka reformu procesa sastāvdaļām, ko atbalsta Eiropas Savienība kopā ar starptautiskiem partneriem,” viņa piebilda.
Bankas nedienu dēļ Briselē nevarēja ierasties Ukrainas premjers Volodimirs Groismans. Viņa vietā delegāciju vadīja pirmais premjera vietnieks Stepans Kubivs. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka bankas pārņemšanu valsts kontrolē atbalsta starptautiskās institūcijas un noraidīja kāda žurnālista apgalvojumu, ka “PrivatBank” izsniegtās kartes netiekot pieņemtas veikalos.
“Tas ir provokatīvs jautājums. Jums nav nekāda pamata tā apgalvot. Privātpersonu bankas kartes darbojas, un arī visi korespondentkonti ir pieejami. Jūs arī nevarat apgalvot, ka viss ir noticis slepus un naktī, jo šis process ir turpinājies divarpus gadus,” norādīja Kubivs.
Eiropas Savienības un Ukrainas Asociācijas padome tika sasaukta vien dažas dienas pēc tam, kad 28 bloka valstu līderi pieņēma Nīderlandes pieprasīto paziņojumu. Tajā bija norādīts, ka Asociācijas līgums neuzliek par pienākumu kādreiz uzņemt šo valsti blokā. Tas arī nepieprasa sniegt papildu finanšu atbalstu vai aizsargāt Ukrainu. Pēc šīs visnotaļ skaudrās deklarācijas Briseles amatpersonas acīmredzot vēlējās sūtīt kādu pozitīvāku ziņu Ukrainas pilsoņiem.
Mogerīni vairākkārt uzteica panākto progresu cīņā ar korupciju un citu reformu īstenošanā, tomēr mudināja neapstāties pie sasniegtā.
“Izaicinājumu joprojām ir daudz, un tādēļ darbs ir jāturpina. Ir jāpāriet no likumu pieņemšanas un iestāžu izveides, kas ir būtisks pirmais solis, pie pilnīgas reformu ieviešanas. Jo tikai tā Ukrainas iedzīvotāji varēs sajust šo reformu sniegto labumu,” sacīja Mogerīni.
Jaunākā atbalsta pakete paredz 104 miljonu eiro piešķiršanu dažādiem projektiem Ukrainā. Viens no galvenajiem ir robežapsardzes stiprināšanā. Papildus 600 miljoni ir piešķirti aizdevumos no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas.
