Viens no taustāmākajiem ES līderu sanāksmes rezultātiem ir zaļās gaismas došana aptuveni vienu miljardu lielam papildu atbalstam dažādiem humāniem mērķiem. Tas ir domāts, lai uzlabotu situāciju bēgļu nometnēs Jordānijā, Turcijā un Libānā. Tāpat 28 valstu vadītāji ir vienojušies, ka lielāks uzsvars ir jāliek uz robežu aizsardzību, jo no nometnēm Sīrijas kaimiņvalstīs uz Eiropu gatavojas doties vēl vismaz četri miljoni cilvēku.
Tomēr, kā jau bija sagaidāms, lielākās diskusijas bija par to, kā tad īsti būtu vislabāk aizsargāt kopējo robežu. Latvijas premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) uzsvēra, ka, rūpējoties par Eiropas dienvidu robežu, nedrīkst aizmirst arī par austrumu virzienu, jo bēgļu plūsmas var mainīties. Kopumā Straujuma šo sanāksmi raksturoja kā konstruktīvu: “Par stratēģiskiem jautājumiem tā diskusija nebija ļoti asa. Bet, protams, bija zināmas diskusijas gan par žogiem – celt vai necelt, par bēgļu plūsmu virzieniem. Tās pamatā ir dienvidu valstis. Es arī informēju, ka mēs neesam gatavi obligātam [bēgļu pārvietošanas] mehānismam, ko arī vēl dažas valstis teica. Bet tas nebija tas jautājumu bloks. Te bija [runa] par stratēģiskiem jautājumiem. Un, kā jūs saprotat, par stratēģiskiem jautājumiem ir vienkāršāk vienoties.”
Arī citi Briselē ir pauduši cerību, ka ar šo samitu viņiem varētu būt izdevies izbeigt publisku vainas novelšanu no vienas valsts uz otru un sākt domāt par to, ko var darīt visi kopā. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvēra, ka ar šiem jautājumiem bija jāsāk strādāt jau gada sākumā, nevis tagad. Ar iznākumu bija apmierināts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Eiropa sola lielāku finanšu atbalstu tām Sīrijas kaimiņvalstīm, kas izrādīs ciešāku vēlmi sadarboties. Līdz pat vienam miljardam eiro tiks piešķirts arī, lai stabilizētu situāciju Turcijā. Tomēr, kā atzina Tusks, Eiropas un Turcijas varas iestāžu prioritātes šīs bēgļu krīzes risināšanā būtiski atšķiras. Tādēļ ir sagaidāms, ka arī šīs sarunas nebūs vienkāršas.
Iepriekš ES iekšlietu ministri ar lielu balsu vairākumu apstiprināja plānu par 120 000 bēgļu pārvietošanu bloka iekšienē. Pret lēmuma pieņemšanu balsoja Čehija, Rumānija, Slovākija un Ungārija, bet Somija atturējās. Šis lēmums padziļināja domstarpības starp turīgajām rietumvalstīm un nabadzīgākajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā.